LOW CARB eksperiments

Kopš oktobra beigām, mūsu ģimene ir eksperimenta stadijā, kaut gan visa dzīve ir viens liels eksperiments, ja tajā ir diabēts. Visu laiku mēs eksperimentējam kā būs, ja šoreiz ēdīsim šo un kā būs, ja darīsim tā un citreiz atkal savādāk.
Mēs visi esam unikāli. Nevienam nav tiesību norādīt, kas ir pareizi, bet kas – nepareizi. Dzīve ir eksperiments, kura laikā mēs nosakām šos mainīgos jēdzienus katru dienu. Iespējams, reizēm tu izdarīsi kaut ko nepareizi, bet, tieši pateicoties tam, iegūsi milzīgu pieredzi, kas liks nākamreiz rīkoties savādāk un tā visu dzīvi uz riņķi.
Atkal un atkal atklāju organisma īpašības, kas liek sajūsmināties un tai pat laikā nopūsties par to, cik vēl daudz mums ir jāmācas un cik garš ceļš vēl priekša.
Ar ko lai sāk?

Ikviens no Jums noteikti meklē vēl un vēl ap un par diabētu, tad arī es tā pat. Nedaudz vairāk pievērsos tā dēvētai  LOW CARBDIET – zemo ogļhidrātu diētai, kaut gan vārds diēta man nepatīk. Tā precīzs skaidrojums ir „noteikts uztura režīms”, kam nevaru nepiekrist. Bet „diēta” lielākoties asociējas ar mērķi samazināt svaru, kaut ko negaršīgu un striktiem ierobežojumiem it visās lietās, kas sniedz baudu. Ņemot šos aspektus, es nolēmu nedaudz iepazīties ar to, kas tad ir low carb diet un kāpēc vieni pret to izturas ļoti kritiski un citi savukārt ir pārliecināti, ka tieši tā ir veselīga uztura atslēga.
Pētot uzdūros lielākoties uz ārzemju publikācijām par to, kaut gan Latvijā par to informāciju arī var atrast, bet lielākoties tā ir vērsta uz svara samazināšanu nevis noteikta uztura režīma ieviešanu. Kārtējā diētas versija, kas liks taviem kilogramiem pazust. Un atkal žēl to lasīt, kad īstenībā pamatideja ir krietni dziļāka, kaut gan tas jau atkarīgs no personīgajiem mērķiem.
Viss sākās ar to, ka ieraudzīju video internetā, kur tētis, kura bērns slimo ar diabētu, stāsta par to kā viņi dzīvojuši un ievērojuši ārsta norādījumus, ko ēduši un ar ko saskaras nepārtraukti – ar cukura līmeņa svārstībām kā pa amerikāņu kalniņiem. Tas turpinājās līdz brīdim, kad atklāja sev Dr. Bernstein grāmatu, kur viņš raksta savu redzējumu low carb diētai. To cik tā ir piemērota ikvienam, un kā tā tieši ietekmē cukura līmeni. Low carb tika ieviest viņu ģimenē, un viņiem esot daudzi pārmetuši un akcentējuši to, ka tas ir nepareizi un ka tas ietekmē bērna attīstību un augšanu. Viņam nākas radīt video, lai paskaidrotu kāpēc viņš tic šim dakterim, kāpēc iesaka to citiem. Bet, manuprāt, galvenais ko viņš vēlējās pateikt ir tas, ka ikviens vecāks sava bērna dēļ darīs to, ko uzskata par pareizu, kam tic, un pēc šī video es aizdomājos – vai es daru visu?
Ievadīju meklētāja atslēgvārdus un aiziet, paskatījos ieteiktā daktera grāmatu, bet tā pilnībā nav internetā pieejama. Tāču to, ko Dr. Bernsteins piedāvā, lai normalizētu cukura līmeni asinīs ir minimizēt ogļhidrātu daudzumu līdz 30g, izslēdzot pilnībā graudus, cukuru, cieti un augļus. Atradu arī facebookgrupu šādiem cilvēkiem, taču nepievienojos, jo grāmatu neesmu lasījusi un diez vai es izslēgšu savam bērnam visus augļus – nu nē, tam vēl es neesmu gatava un 30g ogļhidrātu - kā tas iespējams? Taču noteikti tikšu līdz grāmatas lasīšanai, jo šis dakteres pats slimo ar 1.tipa diabētu jau 69 gadus, un kā atzīst, ka zin tikai pavisam nedaudzus, kas joprojām ar šādu stāžu ir vēl dzīvi. Viņš ir ļoti labā fiziskā formā un ar ievērojamu endokrinologa, pasniedzēja un cilvēka ar diabēta bagātīgo pieredzi, tāpēc grūti neieklausīties šī cilvēka vārdos.
Attiecīgi sapratu, ka tas nav īsti piemērots manam gadījumam – vai patiesībā, es vienkārši neesmu gatava atteikties uzreiz no visa. Es saprotu, ka mūsu ēšanas paradumi ir jāmaina, taču ne šādi, tāpēc turpināju savus meklējumus un uzdūros nākamai grāmatai, ko arī daudzi slavē un atzīst par labu - „Brightspots and landmines by Adam Brown.”
Grāmatu ir sarakstījis puisis, kas pats slimo jau ilgus gadus ar diabētu un atzīst, ja zinātu to, ko zin šobrīd par diabēta kompensēšanu, tad viņa stāsts būtu savādāks. Taču acīmredzot, katram ir sava dzīves misija un viņa grāmata man lika mainīt mūsu ģimenes ikdienas paradumus. Grāmata sadalīta 4 daļās – uzturs, domāšanas veids, fiziskās aktivitātes un miegs. Ņemot vērā, ka plānoju uzlabot ne savu cukura līmeni, bet dēlam, saprotu, ka pagaidām vienīgais, ko varu ietekmēt un uzskatu par klupšanas akmeņiem ir uzturs. Tāpēc vispirms iepazinos ar 1.nodaļu un ieviesu to mūsu ikdienā.

Galvenais, ko autors uzsver ir: 
1.     Pauze 20 min pēc insulīna ievadīšanas, tikai tad ēst;
2.     Vienā ēdienreizē ne vairāk par 30g ogļhidrātu;
3.     Neēst pirms miega 2-3 stundas;
4.     Mērīt CA pēc maltīte 1,2,3 stundu intervālā.
Kā tas darbojās mums?
1.   Iepriekš mēs jau 80% gadījumu veicām pauzi 15 min pirms ēšanas, bija retas reizes, kad „aizmāršības” dēļ aizmirsām iespricēt un, lai neatdziest ēdiens, ēda uzreiz. Taču bija arī reizes, kad gaidījām 25-30min, ja plānojām ēst saldās brokastu pārslas ar pienu. Attiecīgi šo punktu ieviest mums nesagādāja lielas problēmas.
2. Dēlam ir 7 gadi, pirms šī eksperimenta ēda 3-4-4-4 aptuveni 15 MV, kas bija mazākais ikdienas ogļhidrātu daudzums un sastāda vidēji 180g ogļhidrātu. Attiecīgi šeit brieda lielākās mūsu pārmaiņas. Pa lielam varētu ēst 6 reizes pa 30g un ieturēt to pašu daudzumu, taču es jau lasīju citur, ka vajadzētu tomēr pieturēties tikai pie galvenajām ēdienreizēm un atturēties no našķēšanās-uzkodām starp tām, kā arī gribētos piekrist, ka pietiek 1g ogļhidrātu uz 1kg svara – tas vairāk par pieaugušo cilvēku, jo ja vidēji ir 70kg-120kg, tad attiecīgi tāds pats ogļhidrātu daudzums. Tāpēc 30g vietā izlēmu atvieglot sev uzdevumu un sarunāt ar dēlu neēst vienā ēdienreizē vairāk par 3MV jeb 36g ogļhidrātu. Sāku domāt kā sadalīt dienu. Izdomāju, ka dienās, kad mums ir treniņi, tad MV sadalījums būs: 1MV brokastīs, 3MV pusdienās, 3MV launagā un 1MV vakariņās. Bet dienās, kad nav treniņi, tad būs: 1-3-1-3. Ņemot vērā, ka es sapratu, ka ēst tā pat man bērnam būs jādot, tad bija jādomā, kā es aizstāšu tos produktus, ko viņš labprāt ēd, bet kas satur MEGA lielu ogļhidrātu daudzumu. Kā es varu aizstāt to, ko ēdam ikdienā, bet skaitām pret to, kas būtu sātīgs, bet „neskaitītos.” Talkā nāk lowcarb piekritēji un plaša informācija - internetā.
3.   Ņemot vērā, ka treniņu dienās dēls  atgriežas mājās ap plkst.20, bet ejam gulēt ap 21:30, tad īsti šo noteikumu mums neizdodas ievērot vienmēr. Taču tieši tāpēc es izvēlējos šajās dienas pirms miega ēst tikai 1MV, bet dienās, kad dēls ir laicīgi mājās, ēst 3MV un ieturēt maltīti 2-3 stundas pirms miega.
4.   Šo es ļoti mēģināju piekopt pašā sākumā, bet tas ir pagrūti, jo brīvdienās, kad esam kopā, tas vēl ir iespējams, bet darba dienās, kad ir skola un treniņi – tas ir viņa pārziņā, un tur jau kā sanāk. Ir dienas, kad samērā bieži pārbauda, ir dienas, kad „aizmirstas,” bet es neuzspiežu un vienmēr pasakos par viņa cītīgo darbu neaizmirst par savu draugu cukuriņu.
  
Pavisam vienkārši noteikumi, kurus var pārbaudīt, bet jābūt pacietībai, jo patīkamākais nāk ar gaidīšanu! 
Kāpēc es ieklausījos autora ieteikumos?
Es saprotu, ka šobrīd mana dēla veselība ir mūsu rokās – vadīt un rādīt, mācīt un paskaidrot utt. Mēs esam tagad un šobrīd, kas var viņam ieviest ikdienā šāda veida paradums tam, lai justos labāk šobrīd, ar domu, varbūt tas noderēs nākotnē. Viennozīmīgi, iepazīstot un pētot diabēta tēmu padziļināti, es saskāros ar viedokļiem no cilvēkiem ar diabētu, kas apgalvo, ja ēd mazāk ogļhidrātus, viņi jūtos krietni labāk. Tāpēc arī es mēģinu darīt tā, lai bērns justos labāk. Viennozīmīgi komentāri un viedokļi par to kā tas var ietekmēt bērna attīstību man bija svarīgi, tāpēc arī to es nedaudz papētīju. Gan daudzi Dr. Bernsteina piekritēji ir daudzu bērnu vecāki, kuri atzīst, ka nevienā brīdī nav nožēlojuši izvēli, ko izdarīja par labu savam bērnam. Zinātniskie pētījumiintervijas, kas liecina, ka, neskatoties uz to, ka bērna organisms vēl attīstās, tad ja samazina ogļhidrātus, bet ēd pietiekami daudz šķiedrvielu, olbaltumvielu – proteīna, tauku, kas gluži kā ogļhidrāti, nonākot mūsu asinīs un spēj sniegt organismam visu nepieciešamo, lai pilnvērtīgi attīstītos. Pēdējā laikā runā tieši par nepieciešamību samazināt ogļhidrātu daudzumu, jo visā pasaulē atzīta aktuāla problēma – aptaukošanās, ko izraisa mazkustīgs dzīvesveids un pārmērīga ogļhidrātu, saldumu ēšana. Šī iemesla dēļ arī palielinās 2.tipa diabēta pacientu skaits.
Tāpēc vārds diēta mūsu gadījumā nepatika, jo mēs nesamazinām kilogramus, bet mēs vēlamies ēst veselīgu un manam dēlam piemērotāku uzturu. Daudzi var atcerēties uztura piramīdu, kur pamatā ir graudaugu produkti, kur galvenais ieguves avots ir šķiedras, taču tie arī ir bagāti ar ogļhidrātiem. Taču būsim godīgi, kādu pārtiku tagad ēd mūsu bērni? Kur ir lielākais ogļhidrātu daudzums – putrās, rīsos, makaronos, miltos utt.? Nē! Tie ir visi ātrās ēstuves produkti – burgeri, frī kartupeļi, limonādes, bulciņas, tie ir jebkura tusiņa neatņemamās sastāvdaļas – čipsi, popkorns, picas, konfektes utt. Tās nav nelielas saldumu uzkodas, bet neveselīgo produktu kopums. Man bērnībā tāda veida pārtika bija retums, tagad tā ir praktiski ikviena bērna neatņemama sastāvdaļa. Žēl, bet tie ir bērni un vienmēr jau liekas, ka retu reizi jau var. Taču vienā no maniem rakstiem jau minēju, ka atšķirības īsti nebija kā mēs ēdam PIRMS un PĒC, bija lielāka sapratne par to, cik daudz tiek apēsts cukurs, cik daudz no tā pārvēršas par cukuru, taču turpinājām ēst un durt bērnam insulīnu.
Kāda atšķirība, ja jādur tā pat – vai ēdam 3 vai 8MV, tā pat jādur – Piekrītu, bet ir krietni mazāka varbūtība tam, ka kļūdīsimies ogļhidrātu vai insulīna devas aprēķinā. Ja arī kļūdīsimies, spēsim to identificēt, jo produktu klāsts samazinās.
Vēl viena atziņa, ko ieguvu izlasot augstāk minēto grāmatu ir par to, lai noskaidrotu vai bērns vēlas ēst vai tikai panašķēties. Jūs zināt šo sajūtu, kad ienāc virtuvē, attaisi ledusskapi un skaties, ko gan varētu uzēst, ar ko varētu panašķēties, tad nu bērniem ir tā pat. Kad dēls prasīja ēst, es sāku viņam jautāt – vai vēlies ēst vai uzkost kaut ko. Ja atbilde bija otrā, tad es viņam piedāvāju, to ko var ēst, bet nav nepieciešams durt – un ticiet man ir ko piedāvāt!
Autors, ar 15 gadu diabēta stāžu, iesaka atteikties no tādiem ēdieniem, kas strauji paceļ cukuru, attiecīgi visi cukuru saturošie un ar augstu glikēmisko indeksu, kas ir visi saldie dzērieni, augļu smūtiji, piena kokteiļi utt. Tā pat iesaka atteikties no baltā ēdiena (white food) – maize, kartupeļi, rīsi, nūdeles, miltu izstrādājumi, čipsi, krekeri, cukurs. Kā viens no galvenajiem un, manuprāt, ar ko arī būtu jāsāk ikvienam, kas vēlas pamēģināt veselīgāku uztura ieviešanu ģimenē, jo tieši par to jau viss stāsts – ka iemesls ir mana dēla veselība, bet īstenība ir jāsaprot, ka tikai visi kopā – kā ģimene, mēs spēsim sasniegt rezultātu, ir mājas atbrīvošana no ikviena našķa un baltā ēdiena. Pēc tam kad biju tikai uzsākusi lasīt grāmatu, sapratu, ka tas mums der, ka šo mēs noteikti varam pamēģināt – saņemu apstiprinājumu no vīra un aiziet pie virtuves plauktiem. Es aiznesu kaimiņiem 3 pakas ar čipsiem, es neteiktu, ka mēs esam baigie šī ēdiena piekritēji, bet liela daļa no piektdienām, tomēr čipsi tika ēsti, protams, pēdējā laikā mērenāk, jo iemesls tam bija diabēts, kā rezultātā bija nedaudz iekrājies, taču paradums pirkt palika. Tā pat aiznesu baltmaizi, šokolādes, rīsus un kaut kādas konfektes. Es tiešām biju kareivīgi noskaņota. Bērni ar vīru bija laukos, un man bija izdevība pagatavot ēdienu, ko piedāvāt cukuriņam tiklīdz viņš būs mājās un saprast vai var turpināt savu eksperimentu. Uzreiz sapratu, ka jāsāk ar to, no kā bērns ne-labprāt atteiktos – čipsi, burgeri, pica. Manam dēlam tie garšo. Pētīju internetu un atradu dažas interesantas receptes (PicaMaize), kuras dēls pilnībā akceptēja. Ikviens saprot, ka lai cik būtu veselīgi un "pareizi" ēst vienu vai otru produktu, nu to nevar apēst, ja tas vienkārši negaršo. Iestājās atvieglojums, viņam garšo – jā, tas ir iespējams. Turpinām!
Galvenais bija veikalā ieradumu dēļ, nelikt iepirkuma grozā jogurtus, saldās brokastu pārslas, baltmaizi, čipsus utt. Varu apgalvot – tas ir iespējams, sākumā biju ļoti nopietni noskaņojusies un uz katru vīra mirkli „aizmirsties” raidīju naidīgu skatienu.
Laiks ritēja un ikvienam no Jums laikam interesē, nu – un kas ar cukuriem?
Dažiem jau minēju, ka eksperimentējam, bet man bija svarīgi nodot analīzes un doties pie mūsu ārsta, lai uzdotu savu galveno jautājumu – vai mēs varam tā turpināt? Patīkami pārsteigta par to, ka MV samazinājums uz pusi neradīja trauksmi mūsu dakterē. Es biju apbruņojusies ar ēdienu bildēm, fiksētiem cukuriem un jautājumiem par to vai tas ko saprotu sakrīt ar to kā tam būtu jābūt. Ārste paskaidroja, ka galvenais lai mēs neaizejam pretējā galējība un neēdam vispār ogļhidrātus, tad gan tas nebūtu labi. Kā otru svarīgu lietu minēja, ka ar laiku organisms pieradīs pie tā ogļhidrāta daudzumu, ko saņemam šobrīd un būs krietni jūtīgāks pret ogļhidrātiem nākotnē. Tas ir viens svarīgs faktors ar ko jārēķinās. Viens no svarīgākiem jautājumiem bija par olbaltumvielām – svarīgāko uztura komponentu.
Atšķirībā no taukiem un ogļhidrātiem OLBALTUMVIELAS ar citām uzturvielām aizstāt nevar. Gremošanas sulu un fermentu ietekmē kuņģī un zarnās olbaltumvielas sašķeļas līdz aminoskābēm, ko organisms izmanto pēc vajadzības gk. par uzbūves materiālu jaunu specifisku savienojumu sintēzei (↑olbaltumvielu maiņa). Sevišķi lielas fiz. slodzes vai badošanās gadījumā organisms olbaltumvielas var izmantot arī par enerģijas avotu (1g olbaltumv. oksidējoties dod 17,2 kJ). Ja uzturā trūkst olbaltumvielu, tiek traucēta organisma augšana, nolietoto audu atjaunošanās, samazinās organisma spējas pretoties dažādai kaitīgai iedarbībai...
Neskatoties, ka esam samazinājuši ogļhidrātus, mūsu ēdienreizēs strauji pieauga olbaltumvielu skaits, un ja iepriekš mēs tos vienkārši neskaitījām, tad tagad man tomēr parādījās aizdomas, ka varbūt kaut kā jārēķina. Jo cukuri dažviet bija neizskaidrojami augsti. Kā jau ieguvu informāciju iepriekš no lowcarb piekritējiem un interneta avotiem, tad olbaltumvielas sašķeļas aminoskābēs, kuras ir ļoti svarīgas mūsu organismā, taču laiks, salīdzinot ar ogļhidrātiem, kas nepieciešams, lai olbaltumvielas nokļūtu asinīs, ir krietni ilgāks un precīzi tam kā aprēķināt daktere atbildēt nespēja – teica, ka tas katram ir ļoti individuāli, atkarībā kā ēdiens tiek pagatavots utt. Zinātāji iesaka olbaltumvielu daudzumu dalīt ar divi, kas varētu būt aptuvenais ogļhidrātu daudzums, bet uz šo „olu-ogļhidrātu” insulīns jāievada vēlāk, lēnās šķelšanās dēļ, cukura līmeni ietekmēs krietni vēlāk pēc 2-3 stundām. 
Es neapstājos pie pirmās grāmatas nodaļas, lasīju tālāk un atklāju vēl daudzas lietas, uz kurām šobrīd noteikti skatos jau savādāk! 
Pateikšu godīgi, esam „eksperimentā” kopš oktobra beigām un sākumā domāju, ka daru kaut ko ne tā, jo cukuri biji ierastā režīmā – augsti, zemi, un nodomāju, ka ņemot vērā, ka ir arī skolas virtuve, kuru ietekmēju tikai ar MV skaitu, atteicīgi atstājot visus produktus nemainīgus kā līdz šim, tad secināju, ka eksperiments cukura līmeņa ziņā nav īsti uzlabojies, bet veselīgāk gan mēs esam sākuši ēst. Taču kā minēts grāmatā, tad tikai tagad saprotu, ka izmaiņām ir nepieciešams laiks, lai adoptētos organisms pie jauniem apstākļiem, es pie jaunām zināšanām, jo kā noskaidroju olbaltumvielas arī ietekmē cukura līmeni un tagad parādās mūsu darba augļi – jau 2 nedēļas libres līkne priecē, ceru, ka tas turpināsies. Bet bez augstajiem un zemajiem neiztikt, jo vēl un vēl ir daudzi faktori, kas ietekmē šo līkni.
Tad nu es iesaku vismaz aizdomāties par to, ko var darīt. Ļoti daudz video ir internetā ar pamācībām kā pagatavot. Labi ieteikumu no autora par miega ievērošanu, par izpratni tam kāds ir mērķis – kompensēt diabētu, lai kaut kad nākotnē nebūtu komplikācijas vai jau šodien būt par labāku cilvēku, dēlu, brāli.. Kā nevainot sevi un citus par kļūdām, ko rāda cukura līmeņa cipars – tas taču ir tikai cipars, ko mēs varam darīt savādāk? Katrā ziņā, mēs esam izlēmuši mainīt un dzīvot nevis, lai kompensētu diabētu, bet lai dzīvotu veselīgāk, jo šis uzturs, ko šobrīd pielietojam ir ieteicams ikvienam, kuram ir svarīgi, ko ēd.
Nav nekāda māksla dzīvot nedaudz savādāk, to vienkārši ir jāgrib un jāmēģina.
Secinājumi:
1.     Ierosinātie noteikumi nav sarežģīti un tos ir reāli ieviest ikdienā;
2.     Samazinās kļūdīšanās risks;
3.     Visus cukura līmeņa kairinātājus novietot nepieejamā vietā vai atteikties no to lietošanas vispār – kopš esam uzsākuši savu eksperimentu nepērkam saldās pārslas, jaunākais dēls vēl šad tad atceras, jo svētdienas rītā parasti ēdām, bet tagad to mājās nav;
4.     Ir ļoti liels klāsts ar zemo ogļhidrātu saturošām receptēm, taču daudzas olbaltumvielu un proteīnu saturošus produktus neēd bērns, piemēram zivis, tāpēc jābūt izdomiem bagātam un tas nedaudz sarežģīs ēdienkartes daudzveidību;
5.     Šos ieteikumus visreālāk ieviest tiem, kas slimo ar diabētu un vecākiem, kuru bērni vēl ir atkarīgi no vecākiem;
6.     Izmaiņas jāievieš un jāpiekopj visai ģimenei, lai nav „izņēmumu,” jo tad šādi izņēmumi parādīsies aizvien vairāk;
7.     Daži no ieteikumiem ir vairāk piemēroti pieaugušajiem, kas paši strādā un nosaka savu dienas ritmu, taču arī sev uzzināju, kaut ko jaunu;
8.     Nevajag aizmirst, ka ārpus mājas eksperiments turpinās – ieradumu pēc vēl joprojām personīgi ēdu „neveselīgo” ēdienu, jo tas ir uz kopējā galda, rokas pašas ieliek mutē un tad nāk atziņa, ka nevajadzēja – attiecīgi, ļoti daudz jāstrādā pie gribasspēka, lai mainītu paradumus, jo tie atkal var atgriezties mājās un tad paskaidrot būs grūti kāpēc Jūs varat ēst, bet cukuriņš nē, lai šādas situācijas nebūtu – sākumā jāstrādā ar sevi;
9.     Tiem, kam izdodas kompensēt savu diabētu, iespējams šie ieteikumi šķitīs lieki vai pierādījums, ka tas izdodas, jo jau paši šādus noteikumus ir uzstādījuši sev;
10. Samazinot ogļhidrātus, noteikti jāpalielina olbaltumvielas un nav jāaizmirst kompensēt arī tās;
11. Grāmata darbojas ne tikai kā palīgs diabēta kompensēšanas ziņā, bet arī kā labs motivātors ikvienam vienkārši mainīt savus paradumus un kļūt nedaudz sportiskākam, veselīgākam  un skatīties uz lietām nedaudz savādāk.
12. Zemos cukurus kompensēt tikai ar glikozes tabletēm, pārtiku, ar kuru nepieciešams paaugstināt līdz normālam CA, tādejādi izvairoties no "ogļhidrātu pārdozēšanas."
13. Pēc 1,5 mēneša, cukura līkne ir mērķa robežās, bet vēl jāturpina strādāt.
14. Vēl un vēl labu ieteikumu, ko vērts izlasīt atkārtoti!

Vairākkārt grāmatā autors uzsver, ka žēl, ka neviens iepriekš viņam nepateica agrāk, ka, ievērojot pavisam vienkāršus noteikumus, var sasniegt iespaidīgus rezultātus. Es arī esmu vairākkārt sapratusi, ka informācijas ir ļoti daudz un viens cilvēks tev to nespēs nodot pilnībā, ir jāmeklē un jādalās ar to, ko zini. Ceru, ka Jums noderēs šī informācija Jūsu bibliotēkas plauktos.
Cukurs ir kā avīze ugunij, tauki ir bluķis. No šīs analoģijas kļūst diezgan skaidrs, ka bluķis degs ilgāk, vienmērīgāk, pamatīgāk un sasildīs vairāk. Papīrs nav īsti efektīvs sildīšanai, nedz arī ilgstošai, vienmērīgai liesmai. Paļaujoties uz cukuru kā enerģijas avotu, šis papīrs ugunij būs jāpiemet klāt gana bieži, lai liesmu noturētu, respektīvi, lai iegūtu enerģiju- visu laiku jāēd! Varbūt esi novērojis, ka garo distanču mērotāji nereti nodrošinās ar ogļhidrātu bagātām želejām/uzkodām/dzērieniem, lai pietiktu enerģijas noskriet visu distanci. Papīrīšus dedzinot, māju ilgstoši siltu neuzturēsi!

Komentāri

  1. Katrs Jauno gadu uzsāk ar kādu apņemšanos, varbūt arī Jums šis būs laiks, lai ieviestu kādas izmaiņas savā dzīvē, lai kādas tās būtu. Lai izdodas!

    AtbildētDzēst
  2. Sveika!
    Par "low carb" - ogļhidrāti ir jāaizstāj ar veselīgiem taukiem. Kā jau rakstījāt, ja organisms uzņem pārāk daudz olbaltumvielas, liekās tiek pārvērstas par glikozi (neatceros precīzu procesa nosaukumu).
    Parasti cilvēki uz LCHF (low carb/high fat) uzsēžas dēļ svara. Bet nekur jau neaizmuksi - sajūtot vispārēju sajūtas uzlabošanos, dažādu simptomu pazušanu, šis pārvēršas par dzīves veidu. Saku no savas pieredzes.
    Parasti olbaltumvielas ir jāēd mērenā daudzumā - tā, lai pietiek organismam, ko augt un attīstīties, bet nepaliek pāri, ko pārvērst glikozē. Bērniem un pieaugušajiem, kuriem jāievēro ketogēniskā diēta dēļ epilepsijas, olbaltumvielu daudzumu aprēķina pēc formulas - tā, lai pietiktu, bet nepaliktu pāri.
    Tas, tā piezīmei.

    Droši nirstiet iekšā low carb :) Ir tāda lieta, ka ar laiku kāre pāriet, ja atsakas pilnībā no kādiem produktiem. Un low carb virtuve ir ārkārtīgi plaša - es cepu dažāda veida maizes, kūkas. Cepu redīsus kā kartupeļus. No kāļiem taisu frī (ar šiem gan uzmanīgi, jo saknēm ir vairāk ogļhidrātu nekā virs zemes augošiem dārzeņiem).

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Liels paldies par ieteikumu. Esam jau 3 mēnešus low carb - noteikti paliksim, jo redzam rezultātus - tas, ka vēl esam pavisam zaļi un daudz ko nezinām - tā gan, bet prieks, ka ir cilvēki, kas mums palīdz un dalās ar pieredzi. Būs jāpameklē tā formula par ko Jūs minējāt. Šobrīd samazinājām ogļhidrātus, bet olbaltumvielas vēl neizprotu cik daudz var un cik vairs nebūtu ieteicams.. Teica, ka tas tomēr tā katram individuāli, jo olbaltumvielas ļoti lēnām šķeļas un kā uzsūcas - grūti prognozēt. Katrā gadījumā - šis jautājums man vēl ir jāstudē.

      Dzēst

Ierakstīt komentāru

Šī emuāra populārākās ziņas

Ar ko atšķiras Libre1 un Libre2 (FreeStyle Libre glikozes monitoringa sistēma)

Ierīce nepārtrauktai glikozes noteikšanai asinīs - Freestyle Libre System

FREESTYLE LIBRE