Kas ir pH līmenis?

Es nekad iepriekš neesmu pievērsusi uzmanību šim apzīmējumam - pH. Kāpēc tas ir svarīgs un kāda tam nozīme mijiedarbojoties ar diabētu. Lūk, ko esmu noskaidrojusi.

Viena no mūsu gadsimta cilvēku slimību iemesliem ir skābju un sārmu attiecību līdzsvara izmaiņas organismā. Mēs esam pārāk skābi. Pārtikā lietotie produkti (kafija, majonēze, kečups, šokolāde, alkohols,  u.c.)  veicina skāba pH līmeņa veidošanos organismā. Visbiežāk šādi produkti sastāda 80% mūsu uztura. Sārmainas vides uzturēšana ir organisma svarīgākā bioloģiskā funkcija.

Vesela cilvēka asins pH līmenis ir 7,35 – 7,45. Ja asins pH noslīdz līdz 7,2, cilvēks jau atrodas komā. Ja asins pH sasniedz 8,0, tad cilvēkam arī iestājas koma. Tātad ķermenis nepārtraukti darbojas, lai ģenerētu vajadzīgo līdzsvaroto pH 7,4.

No 0 līdz 7 šķīdums ir «skābs» un no 7 līdz 14 tas ir «sārmains». Ideālais ķermeņa pH līmenis ir ap 7.4, kas ir mazliet sārmains.

Daži pētnieki ir atklājuši, ka skāba ķermeņa vide var novest pie locītavu problēmām un kaulu vispārējās izturības pasliktināšanās, jo ķermenis, mēģinot labot sava asins sastāva skābumu, atņem sārmainās minerālvielas kauliem, kas padara tos trauslus. Kaut arī visi šie simptomi var rasties citu problēmu dēļ, daudzos gadījumos tie var būt tieši saistīti ar skābuma/sārmainības līdzsvaru ķermenī un asinsritē.

Viss, kas notiek zarnu traktā, skar imunitāti. Lietojot uzturu, kurā nav organismam labvēlīgo baktēriju, bet ir tam kaitīgas vielas, šis process tiek traucēts, un imūnsistēmai rodas papildu darbs. Liela  enerģijas  daļa tiek tērēta liekā skābuma neitralizēšanai. Organisma šķidrumi – asinis, limfa, starpšūnu šķidrums – kļūst skābi, tiek traucēta vielmaiņa un tad attīstās dažādas slimības. Zarnu traktā aktivizējas patoloģiskā flora, attīstās un progresē disbakterioze, uzņemtās barības vielas uzsūcas nepilnīgi, neveidojas vitamīni, asinīs samazinās skābekļa daudzums, ar to izskaidrojams hroniska noguruma sindroms gados jauniem cilvēkiem. It kā bez iemesla, vieglāk ķeras visādas kaites.

Skāba vide organismā veicina arī parazītu, vīrusu un nelabvēlīgo baktēriju vairošanos. Kad organismā atjaunojas normāls skābju-sārmju līdzsvars, cilvēks sāk atveseļoties. Jūsu organisma veselās šūnas lieliski jutīsies sārmainā vidē tādēļ, ka sārmainā vidē ir skābeklis. Ja jums ir skāba vide organismā, tad jūsu organisms asimilē ļoti maz skābekļa, bet – ja jums būs sārmaināka vide, asimilēsiet 10-20 reižu vairāk. Ja organismam ir jāstrādā, lai skābi neitralizētu, tas tiek darīts paņemot kalciju no kauliem un  izmantojot organisma minerālvielu rezerves. Šī papildu slodze un minerālvielu trūkums var izraisīt dažādas veselības problēmas. Tādēļ ir svarīgi, lai skābu vidi veidojošie produkti kopējā produktu patēriņā nepārsniegtu 40 % īpatsvaru.

Veselīga pH līmeņa ieviešana var veicināt ievērojamus veselības uzlabojumus pat bez dārgu medikamentu, sarežģītu diētu vai kāda cita veida medicīniskas iejaukšanās. Tas var uzlabot arī šūnu funkciju, samazināt saslimstību un palīdzēt ar smago metālu detoksikāciju. Un atkal viss, kas mēs esam ir tas ko mēs ēdam - pareizā līdzsvara ieviešanas noslēpums ir uzņemt pārtikā atbilstošus ēdienus un dzērienus.

Ēdiens, ko ēdam tiek klasificēts kā vai nu «paskābinošs» vai «pasārminošs», atkarībā no tā, kā pēc sagremošanas tas ietekmes ķermeni. Dīvaini, bet daži ēdieni, kurus uzskatām par skābiem, piemēram, āboli, apelsīni, citroni, zemenes un ananāsi, patiesībā paaugstina asiņu sārmainību un var palīdzēt līdzsvarot asimetrisku diētu. Lai arī šie pārtikas produktiem ir pat raksturīgi skāba garša, pēc sagremošanas tie atbrīvo minerālvielas, kuras «uzsūc» liekos ūdeņraža jonus, padarot tos par efektīviem pasārminošiem aģentiem.

Daudzi cilvēki savā uzturā izmanto baltos miltus un citus graudaugu produktus, piemēram, makaronus, arī gaļu, piena produktus, olas, kafiju un alkoholu. Kaut arī šie ēdieni un dzērieni nav viennozīmīgi «ļauni» no diētas izpratnes viedokļa, jo daudzi no tiem ir ļoti noderīgi enerģijas ražošanai un vispārējajai cilvēka ķermeņa funkcionēšanai, tos nevajadzētu uzņemt pārmērīgos daudzumos un būtu jācenšas līdzsvarot tos ar «pasārminošiem» ēdieniem.

Kuri ir vislabākie «pasārminošie» ēdieni?

Zaļie dārzeņi, kā, piemēram, brokoļi, gurķi, kāposti, zirņi, spināti, pupiņas un kāposti – visi ir lieliski, kad nepieciešams ieviest līdzsvaru ķermeņa pH līmenī. Citi dārzeņi, kā, piemēram, sīpoli, sēnes, kāposti un bietes arī ir ļoti labi šī mērķa sasniegšanai. Augļu valstī daži no daudzajiem «pasārminošajiem» pārstāvjiem ir vīnogas, ķirši, kokosrieksti, banāni, kazenes, arbūzs un melones.

Ja jūs vēlaties sārmainu saldinātāju, izmantojiet stēviju nevis cukuru. No riekstiem labākā izvēle ir mandeles un kastaņi.

Kā tas saistīts ar diabētu?

Vistiešākā nozīmē! Jo nekompensējot cukura diabētu var draudēt ketoacidozi, kas noved līdz komai vai nāvei.

Organisma šūnas ir ļoti jutīgas pret pH svārstībām. Pat nelielas pH izmaiņas samazina hormonu, fermentu aktivitāti un bioķīmisko procesu ātrumu. Novirzes no normas par 0,1 vienību draud ar šūnu bojājumiem, fermentu funkciju pavājināšanos, kas var kļūt par iemeslu neatgriezeniskai patoloģijai; nopietnāku noviržu gadījumā iestājas koma, bet pH zemāks par 6,8 vai augstāks par 7,8 nav savienojams ar dzīvību.

Neliela skābuma paaugstināšanās asinīs nekādi neizpaužas. Mērenas acidozes (acidosis; lat. acidus – skābs) gadījumā ūdeņraža jonu koncentrāciju normalizē organisma iekšējie kompensatoriskie mehānismi. Acidoze ir patoloģisks stāvoklis, kura galvenā pazīme ir skāba asins reakcija. Tās ietekmē rodas elpošanas ritma, apziņas traucējumi, pasliktinās smadzeņu un nieru asinsapgāde, samazinās diennaktī izdalītā urīna daudzums. Ieilgušu vai smagu acidozi ārstē, ievadot sārmainu šķīdumu preparātus

Alkalozes pazīme – sārmainas asinis. Skābju-bāzu līdzsvara traucējums organismā ar novirzi uz bāziskuma pusi ir ūdeņraža jonu koncentrācijas samazināšanās dēļ. Veselam cilvēkam īslaicīga alkaloze var rasties pēc dziļas, ātras elpošanas, piemēram, ātri piepūšot gumijas kameru. Pirmā pazīme ir viegls reibonis, kas pāriet, ja uz brīdi aiztur elpu. Šādu ar elpošanu saistītu alkalozi sauc par respiratorisko alkalozi. Tās cēlonis var būt arī augsta temperatūra, saindēšanās, piemēram, ar salicilātiem. Alkaloze var būt arī metaboliska – saistīta ar vielmaiņu. Tā var rasties, ja cilvēks uzņem daudz sārmu vai stipri vemj un tādējādi zaudē daudz skābju.

Dažādos mūsu ķermeņa orgānos pH ir atšķirīgs, viszemākais – kuņģī, jo tam ir jāspēj pārstrādāt barību un iznīcināt organismam bīstamās baktērijas.

Ph svārstības nav straujas un tas principā ir stabilas, taču ir pierādīts, ka pH svārstības ietekmē:

• Psihoemocionāla pārslodze, slikta ekoloģija, sirds-asinsvadu saslimšana, neveselīgi ēšanas paradumi, urīna izvades orgānu slimības, kaulu trauslums, smēķēšana, pazemināta imunitāte.
• Lai organisms “nesaskābtu”, nav vēlams uzņemt cukuru saturošus produktus pēc gaļas maltītes, kas kuņģī tiek sagremota pēc 3–4 stundām. Cukurs fermentējas daudz ātrāk, notiek rūgšanas process un izdalās etiķskābe. Saldumus labāk baudīt starp ēdienreizēm stundu pēc maltītes.

Īsumā - asiņu pH izmainās, ja notikusi smaga saindēšanās, kāda orgāna mazspēja, dekompensēts cukura diabēts, onkoloģiska saslimšana terminālā stadijā un citi ļoti nopietni stāvokļi.

Secinājums – cilvēkiem ar diabētu ir pastiprināts darbs pārstrādāt uzturā lietotus produktus, lai veidotu līdzsvaru starp skābu un sārmu, jo organisms pats neizstrādā insulīnu un diabēta nekompensēšana ātri var novest līdz ar dzīvību nesavienotu pH līmeni.

pH diēta nav ne brīnumlīdzeklis, ne panaceja. Pētīt tabulas un ēst saskaņā ar to, kurā ailītē atrodas produkts, būtu lieki, tikmēr ieteikumi bez pārspīlējumiem ir noderīgi un pozitīvi ietekmē veselību. 

Manuprāt, tas kārtējo reizi pierāda teoriju par to, ka cilvēkiem ar diabētu ir piemērotāki produkti ar zemu ogļhidrātu saturu, citiem vārdiem, lowcarb. Ideālā variantā gaļu nevajadzētu ēst trīs reizes dienā un pat ne katru dienu. Toties dārzeņus vēlams iekļaut ēdienkartē pēc iespējas biežāk. Katru dienu apēdot vismaz 500–600 gramus dārzeņu, mēs sevi nodrošinām ar minerālvielām, vitamīniem, antioksidantiem un citiem vērtīgiem bioloģiski aktīviem savienojumiem. Neizmirstam, ka bez olbaltumvielām neiztikt, jo tās nepieciešamas šūnām un audiem. Pētījumi apliecina: dārzeņu ēšana pasargā no sirds un asinsvadu slimībām un uzlabo nieru darbību. Un šīs ir tās lietas, kas ir svarīgi cilvēkiem ar diabētu.