Diabēts ģimenē

Visi, kas ir cukura dzīvesveidā, zin, kāds ir valsts atbalsts. Es laikam vairāk vēlētos izteikt savas domas par to, ko iespējams vajadzētu nevis ieviest, jo ar jaunām lietām ir pagrūti kaut ko "izsists" no valdības, bet mainīt jau esošajās lietās. Un pirmais ko vēlos minēt ir par laiku, kas netiek iekļauts no diagnozes uzstādīšanas līdz dokumentu iesniegšanai. Cukuriņa atvilkne Diagnozes noteikšana - to nosaka jebkuram jau nonākot slimnīcā. Izrakstoties no slimnīcas ikvienam tiek iedots izraksts. Lai nokārtotu invaliditāti, kas sniegs no valsts kaut kādu materiālu atbalstu, ir nepieciešams nonākt līdz ģimenes ārstam, kas sagatavos dokumentu, ko nepieciešams iesniegt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstuvalsts komisijā (VDEĀVK). Un tikai datums, kas ir norādīts uz iesnieguma VDEĀVK ir datums, no kura aprēķina pabalstu. Bet kāpēc? Diagnoze tiek noteikta jau slimnīcā un, manuprāt, būtu pilnīgi godīgi, ja pabalstu aprēķinātu nevis no datuma, ar kuru uzrakstīji iesni

Trīs mēneši riņķī. Laikam kādi tie ir bijuši, nevar raksturot neviens vārds – gari, īsi, vētraini, spēku izsmeļoši.. Kopš jaunā dzīvesveida piekopšanas ir pagājuši 3 mēneši. Ar uztraukumu nodevām asins analīzes uz vidējo rādītāju - HbA1c , kas parādīs to, kā pēdējos trīs mēnešos veicās “kontrolēt” cukuru dēlam. HbA1c testā nosaka, cik daudz cukura asinīs saistījies ar sarkanajiem asinsķermenīšiem – eritrocītiem. Jo augstāks ir cukura līmenis asinīs, jo vairāk cukura (glikozes) piesaistījies jeb pielipis pie hemoglobīna eritrocītos. Eritrocīta dzīves ilgums asinīs ir trīs četri mēneši. Tāpēc pēc HbA1c (glikohemoglobīna, glikozilētā hemoglobīna) testa var spriest par vidējo cukura daudzumu asinīs tieši pēdējo trīs četru mēnešu laikā. To izsaka procentos – kāda daļa hemoglobīna saistījusies ar glikozi. Arī veselam cilvēkam (bez diabēta) nedaudz hemoglobīna ir saistīts ar cukuru asinīs. Veselam cilvēkam tas ir līdz 6%.  Neskatoties, ka ikdienā dēls veic vairākas injekcijas insulīna