Diabēts ģimenē

2018. gada 29. maijā, man palaimējās "ieskatīties" lācītim vēderā jeb citiem vārdiem sakot, kā tiek izcīnītas visādi likuma grozījumi valsts līmenī. Kopā ar Latvijas Bērnu un Jauniešu biedrību piedalījos " Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē ", kur  izskatīja jautājumu par diabēta diognostikas un ārstēšanas problemātiku. Bija daudz nozares speciālisti, kas pauda prezentācijās problēmas aktualitāti. Arī es pati iepazinos ar reālajiem skaitļiem un baiso statistiku par pacientu skaitu, par mirstības rādītājiem un to cik daudz vēl es nezinu. Sēdei ir atvēlēta viena stunda, ko speciālisti izmantoja efektīvi - ātri, lokāniski izteica problēmas būtību un piedāvāja risinājumus, lai uzlabotu situāciju. Lielākoties runājā par 2. tipa diabēta pacientiem, jo tie ir cilvēki, kas spēj mainīt un līdz tādai diognozei nenonākt. Tie ir pacienti, kas sastāda 90% diabēta pacientu un mūsu bērni, 1. tipa pacienti, ieņem tikai 10% no 93 000

Vienoti diabētam Kopš dzīvojam ar jauno dzīvesveidu, es mēģinu meklēt daž-nedažādu informāciju par diabētu, lai varētu sekot tehnoloģiju un medicīnas attīstībai šajā jomā. 2018. gada 09. martā, mēs nonācām slimnīcā, un kopš šīs dienas jau pagājuši 2 mēneši kā mēs sekojam savam cukura līmenim patstāvīgi. Bet, pateicoties, manai aktivitātei un atsaucīgiem cilvēkiem, daudzi jautājumi un jauninājumi tiek uzzināti netīšām un caur facebook. Taču ar to es neaprobežojos, meklēju grāmatas un, protams, iestājos Latvijas bērnu un jauniešu diabēta biedrībā . Aprīlī apmeklēju vienu sapulci, uz kuru ieradās neliela cilvēku grupa. Jāatzīst, ka šeit iepazinos ar ļoti jaukiem un atsaucīgiem cilvēkiem. Bija iespēja iepazīties un piedalīties valdes ievēlēšanā, kā arī saņemt jaunāko informāciju biedrības aktivitātēs. Diemžēl, liels sašutums bija par to, ka šobrīd biedru skaits ir ap 90 cilvēkiem, kas pārstāv savus bērnus. Daži no tiem jau šajā biedrībā vairāk kā 25 gadus, kopš dibināšanas. Bet daži,

Kā jau minēju savos rakstos iepriekš, mūsu ģimene cenšas būt aktīva un piedalāmies dažādos pasākumos, braucam apmeklēt ar bērniem Latvijas krāšņākās vietas. Neskatoties uz jauno dzīvesveidu un cukuriņa ienākšanu mūsu dzīvēs, arī šogad ar ģimeni piedalījāmies Rimi bērnu dienā, kas norisinājās 2018. gada 19. maijā. Laiks bija pasakains un jaunākais dēls izskrēja mazo trasi, bet vecākais 600m distanci, un jāpiemin, ka pārsteidza mani ar savu ātrumu. Protams, bez cukura regulāras pārbaudes neiztikt, bet tas ir tā vērts. Pirms šī dienas bijām kopā ar ģimeni apmeklējuši arī Latvijas bērnu un jauniešu biedrības rīkoto semināru, kur diabēta speciāliste Dr. Lauga un fizioterapeite, stāstīja, ka neskatoties uz cukura diabētu, ir jāmēģina uzturēt kustīgu dzīvesveidu. Daudz vērtīgas informācijas ieguvu šajā seminārā, un labprāt dalījos ar to ar citiem. Viņi vienmēr man būs Nr.1 Prieks, ka ir tādas dienas, kas veltītas bērniem un veselīgam dzīvesveidam – sportošanai. Mums tagad s

Pēc slimnīcā pavadītām 2 nedēļām, mēs pierakstījāmies uz rindu insulīna pumpja saņemšanai par valsts līdzekļiem. Taču prioritātes šādas iekārtas saņemšanai ir maziem bērniem, kuriem iešpricēt 0,5 insulīna devu ir krietni par daudz, tāpēc insulīna pumpītis ir ļoti nepieciešams tieši maziem bērniem. Kamēr bijām slimnīcā iepazinos ar arkārtīgi stirpu sievieti un viņas mazo 10 mēnešu bērniņu, kuram, diemžēl ir uzstādīts 1. tipa diabēts. Un viņiem jau bija uzstādīts insulīna pumpītis, ar kura mamma cītīgi mēģināja tikt galā. Šobrīd, neskatoties, ka tas skan nedaudz egoistiski - priecājos, ka ar mani vēl kāds bija slimnīcā, it īpaši tāda mamma. Arī šobrīd mēs aktīvi sazināmies un uzjautājam kā tiekam ikdienas gaitās ar jauno dzīvesveidu. Ņemot vērā, ka viņiem ir pieredze lietojot pumpīti un mēs ļoti gaidām šo iekārtu arī sev, tad palūdzu sniegt nelielu atsauksmi par insulīna pumpi un savas atziņas, pēc nu jau 2 mēnešu lietošanas. Lūk, ko viņa raksta: 1. tipa diabēts jau no 10 mēn.

Noteikti uzsākot bērnu dārzu izstrādājiet kopā ar medmāsu savam bērnam ēdienkarti. Bet ņemiet vērā, ka bērnu dārza ēdināšanas sistēmu sastādīja diatalogs. Kad sastādīja un kad tā tiek atjaunota - nespēs atbildēt Jums medmāsa. Jums jāpaļaujas tikai un vienīgi uz faktiem. Nedrīkst 100% uzticēties tam, kas ir ievadīts sistēmā. Droši jāprasa, lai atnes un parāda to produktu iepakojumus, uz kuriem spēsiet atrast ogļhidrātu daudzumu. Tas noteikti pasargās mazo no augstiem cukuriem, jo visdrīzāk ogļhidrātu daudzums, kas norādīts sistēmā atšķirsies no diabētā pieņemtajiem. Mums pieredze ir neliela, esam tikai 2 mēnešus jaunajā dzīvesveidā un jau otreiz pārskatījām ēdienkarti un atradām lielas nesakritības un kļūdas. Sākumā, mēs sastādījām ēdienkarti - es ne rēķināt vēl mācēju tos ogļhidrātus, ne saprast to, ko labāk nevajadzētu dod un ko vajadzētu dod vairāk. Tajā brīdī vēlies, lai dēls neizjūt lielu atšķirību no pārējiem bērniem un nākas ēst bezgaršīgu ēdienu. Ļoti minimāli ko mainījām n