Valsts atbalsts
Visi, kas ir cukura
dzīvesveidā, zin, kāds ir valsts atbalsts. Es laikam vairāk vēlētos izteikt
savas domas par to, ko iespējams vajadzētu nevis ieviest, jo ar jaunām lietām
ir pagrūti kaut ko "izsists" no valdības, bet mainīt jau esošajās
lietās. Un pirmais ko vēlos minēt ir par laiku, kas netiek iekļauts no
diagnozes uzstādīšanas līdz dokumentu iesniegšanai.
Cukuriņa atvilkne |
Diagnozes noteikšana - to
nosaka jebkuram jau nonākot slimnīcā. Izrakstoties no slimnīcas ikvienam tiek
iedots izraksts. Lai nokārtotu invaliditāti, kas sniegs no valsts kaut kādu
materiālu atbalstu, ir nepieciešams nonākt līdz ģimenes ārstam, kas sagatavos
dokumentu, ko nepieciešams iesniegt Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstuvalsts komisijā (VDEĀVK). Un tikai datums, kas ir norādīts uz iesnieguma VDEĀVK
ir datums, no kura aprēķina pabalstu. Bet kāpēc?
Diagnoze tiek noteikta jau
slimnīcā un, manuprāt, būtu pilnīgi godīgi, ja pabalstu aprēķinātu nevis no
datuma, ar kuru uzrakstīji iesniegumu, bet ar datumu, kad ir reāli noteikta
diagnoze. Kāpēc?
Manuprāt, tas nav pareizi!
Kad man piedzims bērns – viņam ir dzimšanas datums un no šī datuma, man tiek
piešķirti visi ar likumu pienākošie pabalsti. Neatkarīgi no tā, kad es uzrakstu
iesniegumu VSAA. Liekas pašsaprotami, jauni vecāki, visa uzmanība jaundzimušajam, lai atvieglotu, un nesteidzinātu jaunos vecākus - var nokārtot vēlāk. Tad kāpēc diabēta gadījumā (pieļauju, ka arī citām slimībām, kurām bērniem automātiski piešķir invaliditāti) nevar ņemt par pamatu diagnozes datumu? Mums taču no paša sākuma ir tik daudz par ko domāt, kur nu vēl, ka jāapmeklē iestādes, lai nokārtotu dokumentus. Man personīgi
pagāja mēnesis, līdz es nokārtoju dokumentus un uzrakstīju iesniegumu VDEĀVK.
Attiecīgi viens mēnesi, kurā ietilpst lielākais slogs, jāpārvar pašiem.
Ja gadījumā, ja cilvēks
strādā un 2 nedēļas atrodoties uz slimības lapas, iznākot no slimnīcas, slimības
lapu neturpina maksāt, jo stacionāra apmaksā līdz 3 nedēļām, bet ja neatrodies
stacionārā – līdz 2 nedēļām. Attiecīgi uzreiz uzsākt ikdienas gaitas es domāju,
ka nav spējis neviens, neatkarīgi no bērna vecuma. Attiecīgi ir jāņem vai nu
atvaļinājums, ja var formē atkal slimības lapu, kaut gan tam nav pamata, jo
bērns ir “vesels”, bet īsti uzsākt ikdienas gaitas nevar. Attiecīgi ātrākais,
kad atsākt darbu ir pēc 3-4 nedēļām. Tas ir labākajā gadījumā. Citiem jāiet
prom vai jāmaina darbs, lai varētu sadzīvot ar jauno dzīvesveidu. Es uzskatu,
ka tas nav pareizi un vismaz to, ka datumus pabīda no iesnieguma līdz diagnozes
noteikšanas datumam varētu. Es nezinu, varbūt kāds var man izskaidrot kāpēc ir
tieši šāda situācija, kāpēc par pamatu ņēm iesnieguma datumu.
Daudzi šajā stresā
vienkārši zaudē iespēju laicīgi nokārtot šo valsts atbalstu. Tie kurus
pabrīdina, dara to pēc iespējas ātrāk – bet neaizmirsīsim, ka daži vienkārši
atsakās pieņemt, ka viņu bērns ir invalīds un neformē šo palīdzību vispār,
baidoties, ka bērns nonāks “īpašajā” sarakstā un nākotnē būs problēmas no tā
izkļūt. Bet tas ir šobrīd vienīgais veids, ka saņemt kādu materiālu atbalstu,
lai vismaz daļēji kompensētu tās izmaksas, kas gulstās uz jebkuras cukuriņa
ģimenes.
Daudzas lietas, par kurām
var runāt, ko vēlams uzlabot, ka trūkst diabēta māsiņas, bet tas ir pacelts
citur un tiešam nozares speciālisti un biedrības mēģina panākt izmaiņas likumdošanā
par labu pacientiem. Šobrīd mēģinu saprast, vai tiešām kaut šādu sīkumu
nevarētu izmainīt, bet iespējams, tas ir kaut kur pamatots, kāpēc ir tieši tā
un ne savādāk, lai varu saprast.
Ja jau ir atbalsts, kāpēc
tas nav no brīža, kad tiek diagnoze noteikta? Kāpēc vecākiem ir jāskrien un jākārto
dokumenti, uztraucoties par katru nokavēto dienu, par katru zaudēto centu, ko
varētu izmantot bērna labā.
Mums maksāja pabalstu kopš dienas, kad iesniegums tika iesniegts, nevis kopš lēmuma dienas. Samaksāja ar atpakaļejošu datumu.
AtbildētDzēstSlimības lapu pagarināja uz 3 nedēļām, jo šo 3 ned.laikā bērns 2 bija atradies stacionārā. Tas, es domāju, ir atkarīgs no ģimenes ārsta
Mani vairāk uztrauc tas, ka pabalstu saņemšu nākammēnes pēdējo reizi, jo bērnam ir 7 gadi un viņam vairs nav nepieciešama īpaša kopšana (???!!!) Vai tiešām 7gadīgs cukuriņš spēj pastāvīgi parūpēties par sevi?
Agnese, mums tikai šodien palika septiņi gadi un īpašu kopšanu nesaņēmām vispār. Tā lēma komisija. Atkal - sistēma vai cilvēciskais faktors. Kāpēc vienam piešķir, bet citam nē?
Dzēst