Pāreja no insulīna pildspalvām uz pumpīti

Kopš 2018. gada marta, kad dēlam diagnosticēja diabētu lietojām insulīna pildspalvas kā daudzi pirmreizējie pacienti. Mums pateica, ka valsts ir piešķīrusi līdzekļus pumpju iegādei un mēs gaidījām, ka pavisam drīz mēs tiksim pie tā. Taču tikai pēc 11 mēnešiem, 2019. gada 13. februārī, mēs saņēmām ilgi gaidīto iekārtu. Jā, garie birokrātijas gaiteņi, bet tomēr liels paldies visiem, kas piedalās šājā procesā, lai mēs veiksmīgi varētu uzsākt lietot pumpīti un samazināt ikdienas sāpes ar neksaitāmo adatu dūrieniem.
Kā tas bija?
Mums piešķīra insulīna pumpis MiniMed 640.
Divreiz uz 3 stundām tikāmies ar Medronic pārstāvi, kas mums pastāstīja un paskaidroja pamatlietas. Noskaidroja kādas insulīna devas šobrīd ir mums un viena no galvenajām lietām bija zināt jūtīguma koeficentu jeb cik viena insulīna deva samazina mmol, kas tiek ievadīta pēcāk pumpja iestatījumos un vēlāk pumpītis pats aprēķina, cik tad papildus devu jāpievieno, ja cukura līmenis ir virs uzstādītās normas. Forši ne? Katrā gadījumā insulīna pildspalvas lietotāji lieto vienu valodu un pumpju lietotāji lieto citu. Atceros, kad tikos ar citiem vecākiem, kuru bērni lieto gan pildspalvas, gan pumpi, tad viennozīmīgi saprast par ko runā pumpju lietotāji es nevarēju - rezervuārs, katetri, bolus, bazālais, aktīvais.. tas viss bija svešs un nesaprotams. Mums viss vienkārši - garais un īsais. Un mani tas atklāti biedēja, liekas nu it kā šo 11 mēnešu laikā esam nedaudz jau apraduši ar šo jauno dzīvesveidu, esam arī nedaudz gudrāki kļuvuši, taču atkal iegremdēties sarežģītajos terminos - ļoti negribējas, domāju, ka man viss juks un... bet tas taču ir nepieciešams un nekas neatliek kā saņemties. Un par brīnumu - NAV no kā baidīties! Jā, pirmās nodarbības pie Medtronic pārstāvja ir kā klausīties marsietī.. kā saka nevar "iebraukt," bet tad pienāk diena, kad pumpītis ir jāliek. Galvenais atcerēties, ka pirms pumpīša likšanas nedrīkst uz vakaru laist garo insulīnu, jo tad tas darbosies kad uzliks pumpīti, un precīzi noskaidrot un koriģēt devas īsti nesanāks. Par to mūs brīdināja un teica ierasties 8:00 1.stāva reģistratūrā. Ar mums ir visi speciālisti un visi palīdz un atgādina "terminus." Dēls skaitīja dienas līdz dienai, kad devāmies uz slimnīcu un iepriekšējā dienā jautāja vai mēs ar pumpīti varēsim braukt mājās. Neizsakāms prieks, ka atbilde bija pozitīvi. Šie mazie mana bērna prieki, patiesība tik svarīgi un lieli. Viņš baidījās, kā ikviens no kaut kā nezināma, taču pati pumpja uzlikšana jeb adatas ieduršana izdevās ātri un veikli. Sāpēja, bet ciešami. Adata tiek likta uz dupša, jo vēders par plakanu. Mēs izvēlējāmies metāla adatiņu, par to noteikti izstāstīs Medtronic pārstāvis, taču salīdzinot ar silikona kā viens no svarīgākiem izvēles iemesliem bija just, ja gadījumā tā kustības laikā tiek izrauta vai izlien no ķermeņā kā dēļ insulīns vairs netiks padots organismā. Mums iedeva pumpja somiņu ap vidukli apliekamu, un jautājums - vai netraucē, sekoja uzreiz pēc pāris minūtēm. Bērns atbild, ka viss ir forši un vai var iet spēlēties. Es pasmaidu - un saprotu, ka nu tās bailes ko jutu es, viņš - ir aiz muguras. Mēs to izdarījām. Esam oficiāli pumpju lietotāju sarakstā. 
Pienāk pirmā ēšanas reize un dēls pats uzmanīgi spiež pa pogām. Iepriekš ar speciālistu ievadīti paremetri ļauj pumpim pašam izrēķināt nepieciešamo insulīnu devu, ievadot asins rādījumu un plānotās maizes vienības, atliek tikai piekrist un akceptēt. Tā ir pirmā reize pēc ilgiem laikiem, kad pirms ēšanas nav jāsagatavojas sāpēm, ciešot adatas dūrienu un insulīna ieplūšanu organismā. Tas ir viens no lielākajiem plusiem, ko es uzskatu. Dēls šaubās vai viss strādā - vai insulīns ir ievadīts, jo viņš neko nejūt. Es saku, ka viss darbojas un to redzēsim, ja cukurs necelsies pēc ēšanas. Vārdi, ka viņš neko nejūt, iekrīt kaut  kur ļoti dziļi un izraisa asaras, protams, prieka asaras un atskats uz to, cik daudz sāpju viņš ir jutis.
3,5mm un 34G(rozā)/4mm un 33G/4mm un 32G/6mm un 32G
Šīs sāpes, kas tika krātas maisiņā kopš, laikam, augusta - adatu uzgaļi, tika atstāti slimnīcā. Maisiņš bija iespaidīgi piepildīts, pat neticās, ka tik daudz reizes viņš bija sev dūris, lai varētu dzīvot. Ceru, ka tikai retu reizi mums vajadzēs izmantot insulīna pildspalvas. Atdodot šo maisiņu ar adatām, es pati liekas atbrīvojos no kaut kā smaga.. mums visiem psiholoģiski ir savas rīcības, kas nevisiem saprotamas, bet nav jau arī visiem jāsaprot, galvenais, ka tu pats šādi risini kādu sev svarīgu lietu.
Pumpim ir daudz priekšrocības, to katrs saprot - precīzākas devas, spēja iestatīt kā Librei vēlāmo cukura līmeņa diapazonu, un to pārsniedzot pumpis rēķina klāt papildus insulīnu vai samazina, ja ir par zemu, attiecīgi veic korekciju patstāvīgi. Un vēl un vēl - to visu izstāstīs, es pagaidām tikai priecājos par dažiem labumiem.
Gandrīz nedēļu pēc pumpja uzlikšanas, dēlam bija vemšana. Atkārtoti vēma un nekas vēdera neturējās. Un lūk, vēl viena patīkama pumpja priekšrocība - bazālo insulīnu jeb garo var izslēgt vispār! Attiecīgi vemjot bērnam organismā nepaliek necik ogļhidrātu un cukurs krīt un tā kā vēderā nekas ilgstoši neuzturas, tad uzdzīt cukurus ir pagrūti, tāpēc apturot insulīna ievadi ir fantastiski. Uz slimnīcu bija jābrauc, bet viss beidzās labi.
Apturēt insulīnu noder arī sporta nodarbībās, kad pumpītis tiek atvienots no organisma, bet jāatcerās, ka nodarbības laikā (mūsu gadījumā tā ilgst stundu) insulīns darbojas, bet pēc nodarbības, kad insulīna darbība atjaunota, tad jārēķinās, ka paies kāds laiks, kad insulīns atkal sāks iedarboties. Bet mums tas der, ņemot vērā, ka pēc fiziskām aktivitātēm cukura līmenim tendence kristies.
Viens no mīnusiem ir tas, ka kā jebkuras iekārtas apkope - prasa lielākus līdzekļus. Vajadzīgi katetri, plāksteri, dezinfecēšanas līdzeklis un vēl šis tas. Daļu sedz valsts, bet daļu pašam jāsarūpē, it īpaši ja gadās biežāk mainīt katetrus. Pie labām lietām - ātri pierod. Tas ir forši, bet kad uz kārtējo saldumu vairs nevajag durt - pieaug pieprasījums. Man pagaidām veicas, joprojām nepārsniedzam vienā ēšanas reizē 3MV un iekļaujam vēlamos saldumus.
Noteikti vēl uzzināsim kā ir ar pumpi vasaras laikā, kad ūdens un smiltis ir tas no kā jāuzmanās. Taču zinu, gan kā ir būt ar pildspalvām, gan ar pumpi - viennozīmīgi esmu par, vismaz šobrīd, tās ir plašākas iespējas bērnam un vecākam. Iedomājaties bērnu dārza nav vairs jautājumu - kurš durs, bet uzpiest pogas. Inovācijas ir arī diabēta jomā un prieks tās izjust vēl lielākā spēkā.
Un atkal esam ceļa sākumā, kā saka - mūžu dzīvo, mūžu mācies! Taču tas mūs dara stiprākus.
Nebaidaties, tas vienkārši kārtējo reizi ir kaut kas nezināms, bet Jums visiem ir pa spēkam to izzināt un izmantot savā labā. Tie, kas ļoooti gaida - esiet pacietīgi. Tie kam piedāvā - pamēģiniet. Tie kas uzskata, ka tiek paši galā un bērns negrib pumpīti, tad nevajag -  kas der vienam, var nederēt otram!
Mums viss bija gludi un pumpītis iedzīvojās ar mums, mēs lēnām aprodam ar to, bet zinu ka dažiem negāja tik gludi un ir atteikušies no tā izmantošanas, citi savukārt jau pirmajās lietošanas nedēļās sajūt iespaidīgu rezultātu cukura līknē un, neskatoties uz ķibelēm ar apkopi, turpina cīnīties.
Mēs sportojam, guļam, ejam uz skolu, nu darām visu ko līdz šim - un jāatdzīstās, nu bērni ir veikli un ātri sadraudzējas ar iekārtām. Tas netraucē sēdēt vai vārtīties pa grīdu, es šad tad satraucos, ja viņš ir vairāk aktīvs, lai nesabojātu vērtīgo iekārtu. Rodas jautājumi kā iet vannā, apmeklēt baseinu, kā mainīt katetru, kā pāriet atpakaļ uz pildspalvām utt. - neuztraucaties, tas viss atrisināsies to darot. Jums viss izdosies, tik jādabū pumpis. Taču tie, kas jau dabūjuši - padalaties ar Jūsu iespaidiem komentāros. Kas mūs vēl gaida?
Pats emocionālākais pumpīša uzlikšanas laikā bija, kad nonācām nodaļā tajā pašā palātā un tajā pašā gultā kā 11 mēnešus atpakaļ, kad bijām sagrauti un nelaimīgi. Taču atskatoties uz šo, nu jau gandrīz gadu, es redzu kā mēs esam auguši. Ko tik mēs neesam piedzīvojuši šī gada laikā. Ieelpa. Smaga izelpa. Jā, tas viennozīmīgi mainīja mūsu dzīves kā ikvienam, kas ir bijis šājā nodaļā, taču tas mūs ir mainījis un padarījies, cerams, par labākiem cilvēkiem! Šoreiz no slimnīcas neizgāja bēdām sagrauta māte ar nelaimīgu dēlu, šoreiz mēs iznācām lamīgi ar augstu paceltu galvu un smaidu uz lūpām!!


Komentāri

Šī emuāra populārākās ziņas

Ar ko atšķiras Libre1 un Libre2 (FreeStyle Libre glikozes monitoringa sistēma)

Ierīce nepārtrauktai glikozes noteikšanai asinīs - Freestyle Libre System

FREESTYLE LIBRE