Insulīna pumpis

Saskaroties ar diabētu, tu nezini kas tas ir un kā to ārstēt. Pēc pirmā šoka un informācijas kaudzes, kurā daudz jaunu terminu, neskaidru nosaukumu - lēnā garā viss saliekas pa plauktiņiem.Vēlos pastāstīt nedaudz par insulīna pumpīti. Bez šaubām tas atvieglo dzīvi diabētiķim, bet, manuprāt, tas ir ļoti labs izgudrojums tieši bērniem un palīgs bērnu vecākiem. Mums šobrīd nav pumpītis, bet, ņemot vērā, ka pirmo reizi ir piešķirts finansējums pumpīšu iegādei, dēlu ierakstīju gaidīšanas rindā.

Kas ir insulīna pumpis?

MiniMed 640G

Insulīna pumpis ir pusautomātiska ierīce, kas visu diennakti nepārtraukti ievada zemādā īslaicīgas darbības insulīnu. Pēc lieluma un izskata insulīna pumpis atgādina peidžeri. Parasti to nēsā piestiprinātu pie jostas. Insulīna pumpī ir ievietots ar īslaicīgas darbības insulīna analogu uzpildīts rezervuārs, kuram pievienota plastikāta caurulīte, kuras galā ir speciāla adata - katetrs (faktiski – zobu sukas sariņa resnumā)insulīna ievadei zemādā. Katetru maina reizi 3-4 dienās. Pozitīvais šajā gadījumā ir tas, ka nav nepieciešamas 4-5 un pat vairāk insulīna injekcijas dienā. Pa lielam pumpis veic aizkuņģa dziedzera funkciju - vairākkārt izsmidzina insulīnu.

Ar insulīna pumpi cilvēks pats var dozēt insulīnu, sākot no 0,025 darbības vienībām (DV) insulīna stundā līdz pat jebkuram nepieciešamajam DV daudzumam stundā. Attiecīgi tas ir ļoti nepieciešams zīdaiņiem un maziem bērniem, kuriem 0,5 DV ir par lielu. Ievadīšanas ātrumu iespējams programmēt 48 dažādos režīmos, paredzot, piemēram, lielāku insulīna devu agrajām rīta stundām un mazāku insulīna devu nakts stundām un lielākas fiziskās aktivitātes stundām. Programmējot insulīna ievadīšanas režīmu, iespējams ņemt vērā individuālās glikozes līmeņa svārstības un dzīvesveida īpatnības.

Šobrīd Latvijā ir pieejami vieni no pēdējiem modeļiem, taču citviet jau ir pieejami jaunākie kompānijas Medronic ražojumi – MINIMED 670GSystem.  Šis pumpis paredzēts 1.tipa diabēta pacientiem no 14 gadu vecuma. Ražotājs raksta, ka nav droši izmantot bērniem jaunākiem par 7 gadiem, ja nav vismaz 8 insulīna devas dienā. 

Pumpīšu cenas svārstās no 3,500 - ..., katrā gadījumā vidēji no 4,000,- EUR. Ārstēšana ar insulīna pumpi ir krietni dārgāka nekā izmantojot insulīna šļirces vai injektorus. Jo bez pumpja ir nepieciešami arī pumpja piederumu. Manuprāt, cena ir pietiekama, lai ikkatrs, kas saskaras ar jauno dzīvesveidu saprastu vai spēs atļauties vai nē. 

Prieks par to, ka tehnloģijas attīstās, lai atvieglotu daudzu cilvēku dzīves. Viennozīmīgi gan ārsti, gan pacienti, gan vecāki, kuru bērniem ir pumpītis atzīst, ka tā lietošana atvieglo diabēta regulēšanu. It īpaši svarīgi, ka tas ir bērniem, kuru cukura svārstība ir atkarīga no vairākiem faktoriem nekā jau pieaugušam cilvēkam, kaut vai emocionālā ziņā.

Labākās īpašības:

• pumpītis automātiski pievada nepieciešamo bazālo insulīnu agri no rīta, kas ļauj izvairīties no rīta hiperglikēmijas;
• dažiem ir nepieciešams augsts insulīna līmenis asinīs starp ēdienreizēm, ko nereti grūti regulēt, ja tiek veiktas insulīna injekcijas, bet ko ir viegli panākt, lietojot pumpi;
• pastāvīgā bazālā insulīna ievadīšana ar sūknīša palīdzību, samazina "atkarību no pulksteņa" - samazina nepieciešamību ievērot noteiktu intervālu no iepriekšējā injekcijas brīža;
• insulīns ir vienmēr pieejams, atliek tikai uzpiest pogu, lai tas uzsāktu savu darbību. Tas ir krietni ērtāk nekā injekcijām un atvieglo jebkuru situāciju pirms/pēc ēdienreizes, it īpaši, ja piedalaties kādos sabiedriskos pasākumos;
• ja pumpītim ir vairākas bazālā insulīna programmas, tad, izvēloties dienai vai naktij atšķirīgo bazālo insulīna ievadīšanas ātrumu, varat labāk pielāgot insulīna devu, panākot labāku diabēta kompensāciju;
• pumpītis ļauj pielāgot pirms ēdienreizes insulīna devu ar precizitāti līdz 1/10DV;
• hipoglikēmijas risks ir parasti mazāks nekā ar injekcijām;
• lietojot pumpīti, insulīna zemādas rezerve ir neliela, tas samazina risku, ka fiziskas slodzes laikā, insulīna uzsūkšanās asinīs negaidīti strauji pieaugs;
• iespēja bez sāpēm ievadīt insulīnu, kad tas ir nepieciešams;
• bērni var nebūt atkarīgi no kāda palīdzības.

Man bija prieks vērot, ka, pateicoties pumpītim, ir iespējams 10 mēnešu mazam bērnam dzīvot un vecākiem pielāgoties jaunajam dzīvesveidam. Tas tomēr tik maziem bērniem ir liels palīgs.
Noteikti vēl ir lērums ar ieguvumiem lietojot pumpīti, bet katrai lietai diemžēl ir sava pelēkā puse. Tā noteikti ir jāzin, lai zinātu kā rīkoties, ja kas tāds atgadās.

Lietošanas mīnusi:

• Neliela insulīna zemādas rezerve paaugstina ketoaciodozes risku, ja kādu tehnisku vai nejaušu iemeslu dēļ tiek pārtraukta insulīna ievadīšana;
• glikēmijas līmenis ir jānosaka biežāk nekā, tad ja veic injekcijas; (izņemot gadījumos, ja ir iespēja pumpīti savienot ar glikozes sensoru);
• pumpītis ir pievienots visu diennakti. Daži uzskata, ka tas viņus vairāk saista ar diabētu. Sākumā ir grūti pierast, ka kaut kas ir piestirpināts pie ķermeņa, bailes no katetru noraušanas;
• pludmalē, pirtī vai līdzīgās veitas pumpīti ierauga arī citi un diabēts vairs nav noslēpums, rodas skatieni un jautājumi tādi, no kuriem daži vēl vēlas izvairīies; parasti uz "vasaras sezonu" ierosina ņemt nost pumpīti, lai katetrās netiek smiltis;
• trauksmes signalizācija var jebkurā laikā pēkšņi ieslēgties, un tad jums viss ir jāpārtrauc, lai - varbūt pilnīgi nepiemērotā brīdī - novērstu trauksmes iemeslu (piem. apmainītu adatu vai katetru).

Iespējams vēl ir kas, ko neesmu minējusi, tāpēc ar nepacietību gaidu atsauksmes par pupju lietošanu komentāros, lai jaunajiem ar jaunā dzīvesveida saskārušajiem būtu veiglāk paskaidrot bērnam kāpēc tāds aparāts ir foršāks par adatām, jo citi jau ir pieraduši un nemaz nevēlas mainīt, noteikti jautājiet pašam bērnam, pirms pieņemat lēmumu būt vai nebūt pumpim!