Low Carb II

Kopā ar dēlu turpinām low carb jeb zemo ogļhidrātu uzturu ģimenē. Trīs mēneši ir pagājuši un tagad varu dalīties ar saviem secinājumiem.

Pirmkārt, ja kāds no Jums vēlēsies arī kopā ar savu bērnu mēģināt uztura paradumus mainīt, ņemiet vērā, ka rezultātus tā pavisam droši, ka tas ir no uztura - iespējams redzēsies tikai pēc 2-3 mēnešiem. Tas ir bērna organisms, kas aug, mainās un pielāgojas apkārtējai videi. Katrs ir ļoti individuāls un emocionāli atšķirīgs no citiem, tāpēc viennozīmīgi mani novērojumi ir tikai par manu dēlu un tas nav piemērojams kopējiem standartiem, ceru, ka tas visiem ir skaidrs. 

Ņemot vērā, ka Latvijā par zemo ogļhidrata diētu, it īpaši bērniem, neviens speciāli neiesaka un to arī nepopularizē tikai tapēc, ka nav pietiekami daudz dažādu zinātnisko pētījumu, kas vecākiem vismaz liktu aizdomāties, tāpēc zinu ka katrai lietai ir savi piekritēji un noraidītāji. Es tikai dalos ar savu gūto pieredzi, tapēc lūgums nepārmest, ka es eksperimentēju vai nebaroju bērnu, es mīlu savu dēlu un cenšos darīt viņa veselības dēļ kaut ko, kas, manuprāt, var nostrādāt viņam par labu. Un vai tā ir?

JĀ! Novembris low carb pirmais mēnesis, es nenovēroju īsti nekādas izmaiņas cukuros, kā parsti līkne dzīvoja pati par sevi. Parādījās mistiski cukuri naktīs, kuri turējās visu nakti ap 10st., kas viennozīmīgi ietekmē mūsu vidējo cukuru, ja skatās, kas tas dienas griezumā no 24st. ir gandrīz puse. Nodevām 06/12/2018 vidējo un rezultāts - HBG 7,3%. Tas bija sliktākais rezultāts kopš 2018. gada marta. Man nolaidās rokas, un likās kāda jēga no šādas ēšanas, ja tas nestrādā un rezultāts ir kļuvis pat sliktāks? Taču tiekoties ar ārsti, saņēmām papildus informāciju, kā arī uzlabojot savas zināšanas low carb jomā sapratu, ka tas ir tikai pats sākums un jābūt pacietīgai. Nebiju zinājusi par to, ka olbaltumvielas uzsūcas ilgāk, un ietekmē cukura līmeni un tieši tas ir iemesls mūsu nakts cukuriem, ja vakariņās ēdām vairāk olbaltumvielu saturošus ēdienus.

Mūsu cukura amplitūde pirms low carb bija no 3mmol līdz 21mmol, taču tagad no 3 mmol līdz 12mmol, maks. 15mmol - slimojot ar klepu. Attiecīgi lielākoties mēs dzīvojam līdz no 4-12mmol šajā posmā, un tas viennozīmīgi ir samazinājis mūsu vidējos rādītājus HBG uz 6,88% (14.02.2019). Kāpēc tas tā notiek:

15.-29.01.2019.

1. tāpēc, ka mēs vienā ēdienreizē neēdam vairāk par 3MV - attiecīgi varbūtība kļūdīties ar insulīna ievadi ir mazāka;

2. nelietojam baltos ogļhidrātus, kas strauji paceļ cukuru, kā rezultātā insulīns iedarbojas uz ogļhidrātiem, olbaltumvielām, kas uzsūcās mēreni un spēj tos kompensēt.

3. saldos našķus un "neveselīgus" ēdienus cenšamies gatavot paši, kuru sastāvā ir krietni zemāks ogļhidrātu daudzums;

4. kopējais ogļhidrātu daudzums nepārsniedz 10MV dienā (protams, atkarībā no cukura līmeņa - ir dienas, kad uzēdam vairāk, jo tas ir nepieciešams).

Mēs joprojām apmeklējam kafejnīcas un ārpus mājās ēdam regulāri, bet arī tur esam iemācījušies nepārkāpt 3MV un izvairīties no diabēta nelabvēļiem vai vismaz ēst tos mazāk. Taču šim pozitīvam ir arī sava melnā un mazāk patīkama puse - ņemot vērā, ka cukura amplitūde ir samazinājusies un nav vairāk straujie kritumi no 20mmol, bet gan no 12mmol, tad dēls mazāk laicīgi pamana zemos cukurus. Ja agrāk viņš jau pie 4,3mmol varēja sajusties slikti, tad tagad to sajūtu noķer pie 3,7mmol. Tas mani piedējā, jo baidījos, ka zemākie cukuri nodara bojājumus smadzenēm, kaut gan zināju, ka veselam cilvēkam cukura līmenis 3,5mmol ir normāls. Aprunājoties ar ārstiem, saprotu, ka robeža līdz 3,5mmol nenodara nekādus bojājumus, un cukuriņiem 4 mmol - ir hipoglikēmijas slieknsis, jo cukura līmenis var ļoti strauji kristies. Bet ņemot vērā, ka dēls reaģē ar glikozi uz katru gadījumu, kas ir zem 4mmol un gadījumi, kad mums ir bijis zem 3,5mmol ir ļoti reti, mans uztraukums pazuda. Viss kārtībā, ja spējam reaģēt laicīgi.

Pirms uzsākām low carb, dēls bija 121cm un svēra, ja nemaldos 23,5kg. Tagad esam 125cm un sveram 25kg. Attiecīgi ar attīstību viss labi. Pats jūtas labi, ir pietiekami enerģisks un pašsajūta ir uzlabojusies.

Kāpēc nolēmu pievērsties low carb un turpināt? Izlasītā grāmatā atzīmēju sev svarīgāko tēzi - nevajag baidīties no komplikācijām, kuras var iestāsies nezin kad, jāuzlabo viņa pašsajūta tagad - tagad justies labāk. Mosties ar labu garstāvokli un normāliem cukuriem, nevis ar nogurumu un īgnumu. Tas ir gluži kā ar smēķētājiem - ikviens zin, ka tas ir neveselīgi, ka var iestāties ļoti nopietnas sekas, bet turpina smēķēt, jo kamēr nav iestājušās veselības problēmas "saprast" to nopietnību ir pagrūti. Tā pat ir arī ar diabēta komplekācijām - tās ir kaut kur tur. Un es vienkārši sapratu, ka tas daudzums ogļhidrātu, ko lietojām ir pārmērīgs manam dēlam, tas nav veselīgs un noteikti neko labu nenes. Tāpēc jāmēģina šobrīd ietekmēt to, kas ir manās kā mātes rokās. Vēlāk viņš pats spēs pieņemt lēmumu un es zinu, ka nevienmēr pareizus - bet ikvienam ir jāļauj kļūdīties, lai izzinātu sevi un pasauli.

Pat tad, kad ir dienas, kad gribās vairāk atļaut dēlam, viņš pats man aizrāda un atsakās ēst vairāk par 3MV reizē. Tas mani ļoti izbrīnīja un es noskaidroju kāpēc viņš izlemj tā - jo jau sapratis, ka ēdot vairāk ir lielāka varbūtība tam, ka cukuri būs virs 10 mmol un tad būs jādur vēl - papildus sāpes, ko neviens no mums vecākiem nevēlas. Kā otrs iemesls ir tas, ka ja augsts cukurs, tad arī kaut ko panēšķēties īsti nesanāk, jo jāgaida kamēr cukura līmenis sasniedz vismaz 10 mmol, ja ne zemāku un kā trešais - viņš jutās sliktāk. Un lai cik tas nešķistu jocīgi, ka septiņus gadus vecs bērns to jau apzinās - viņš tiešām saprot, ka ēdot ne vairāk par 3MV viņš jūtas labāk. Un tas laikam ir lielākais faktors un pierādījums, ka neskatoties uz dažādām grūtībām, ar ko saskaros ievērojot šo zemo ogļhidrātu ēdienu pagatavošanu, tas viennozīmīgi ir tā vērts!

Nav jau tā, ka mums augsto cukuru tagad vispār nav - nē, tad es mānītos. Mums ir tie saucamie trīsdienieki, kad cukurs ir super augsts un visa veida korekcijas nespēj nodzīt lejā. Vai tas no pilnmēness vai no saslimšanas vai no zobu maiņas - to nespēs 100% atbildēt ne ārsts, ne jūs paši - tas balstīsies tikai uz izjūtām un varbūtībām. Tas tikai pierāda, ka ar uzturu vien tas viss nebeidzas un ka nevienmēr es redzēšu patīkamās līknes - tā ir dzīve un tai ir gan kalni, gan lejas un visu ietekmēt es nevaru. Ikviens zin, cik daudz cukuru ietekmējošo faktoru ir bez ēdiena. Tad nu, viennozīmīgi tie turpinās Jums atgādināt par sevi ik pa laikam.

Esam ieguvuši labākus cukura rezultātus, labāku pašsajūtu, atklājām jaunus, mums draudzīgus produktus, interesantas receptes un esam kļuvuši gudrāki. Viss tiek izzināts salīdzinot. Tad nu lūk, mēs salīdzinājām un sapratām, ka esošie ēšanas paradumi mums sniedz vairāk nekā tie, kuri bija lidz šim. Manuprāt, arī mēs paši savā starpā komunicējām krietni vairāk. Viņam pašam nav grūti izdomāt ko ēdīs uz 3MV, parasti uz 2MV viņš izvēlās pamatēdienu (zupa vai otrais) un 1MV atstāj našķiem. Mans prieks, kad dēls izēd veselu bļodu ar biešu zupu un pec tam saldējumu uz 1MV ir krietni lielāks nekā viņam, vismaz man tā gribētos domāt.

Zinu, ka daudzi jau tā pat, bez jebkādiem uzsvariem uz zemo ogļhidrātu piekopšanu, ēd līdz 10MV, bet nepalielina to līdz ar bērna vecumu, jo bērns pats jau spēj pateikt, ka pietiek ar to ko ēd - tas arī man personīgi liek aizdomāties.
Galvenais secinājums - kā ikvienā jaunā lietā, tad arī ieviešot jaunus paradumus, mēs sakārāmies ar dažādām neierastām situācijām, bet neatkāpjoties no merķa, tad varu viegli likt roku uz sirds un teikt, ka šobrīd man tas nešķiet nekas sarežģīts. Aizstāt biezpina sieriņu Kārums ar bļodiņu biezpiena, sagriezta ābola un vienas tējkarotes Sukrini cukura ir krietni labāk. Bet to nevajag darīt vienmēr, arī Kārumam joprojām ir jāatrod sava vieta mana dēla dzīve - un to es neaizmirstu!

Katrā gadījumā tie ir  mūsu pirmie patīkamākie rezultāti, ar kuriem dalāmies ar Jums. Ja vismaz vienā no lasītājiem es radīšu pārdomas, tad tas jau ir manu pūļu vērts stāstīt par to. 

Mēs pie sasniegtā neapstāsimies, bet turpināsim izzināt sevi, savas iespējas un pasauli. Novēlu arī Jums atrast savu ceļu.