Ceļot ar diabētu

2018. gada rudens, Alūksnes skatu tornis
 un n-tie pakāpieni

Daudzi vēl nav sadūšojušies doties tālākā atpūtas braucienā, jo tagad ir jādomā par iespējamām situācijām, kas var notikt ceļojot ar diabētu. Nesen tikām pie insulīna pumpja un iespējams kāds radīs atbildi vai jādodas ceļojumā ar vai bez pumpja, tāpēc nolēmu dalīties savā pieredzē, ar cerību kādu iedrošināt!

Saskaroties ar diabētu, likās, ka daudzas lietas nevarēsim darīt, kas saistīts gan ar pašu dēlu, gan ar mums kā vecākiem, jo bērnu nebūs ar ko atstāt, neskatoties, ka vecums to jau atļauj. Tobrīd nezinājām, cik aplams ir šis pieņēmums. Laikam ejot, sadzīvot ar diabētu kļuva aizvien vieglāk, sastapām citus, kam diabēts ir neatņemama dzīves sastāvdaļa, kā arī  iepazināmies ar tiem, kuri ieņem svarīgu lomu cilvēkiem ar diabētu. Redzējām, lasījām un novērojām citu sasniegumus, kas motivēja un ļāva noticēt, ka diabēts nav šķērslis baudīt dzīvi visā tās krāšņumā. 

2018. gada vasara,
Ogres zilo kalnu meži

2018. gada vasara, Ogres skatu
tornis un zilo kalnu takas

Diabēts dēlam ir vairāk kā gadu. Ir izbaudīti visi gada mēneši un gadalaiki. Diabēts atnāca agrā pavasarī, kura laikā lēnām iegājām savā ierastajā ritmā un apradām ar jauno dzīvesveidu. Tad pienāca vasara – peldes un aktīvs laiks pie dabas. Šeit, tad nu, palikām drošāki – braucām īsākos un garākos izbraucienos, nakšņojām teltī, braucām ciemos un palikām pa nakti, īsāk sakot izbaudījām garās vasaras dienas gan uz riteņa, gan pastaigājoties, gan izklaidēs pie ūdens. Pienāca rudens un parādījās bailes par apaukstēšanos un citām ar sezonu raksturīgām saslimšanām. Bet tas mūs neapturēja turpināt aktīvu dzīvesveidu, jo vasaras laikā guvām dažus punus, no kuriem mācījāmies. Pienāca ziema – kā saka, aktīvie tauku uzkrāšanas mēnesi. Taču arī ziemas laikā izbaudījām ziemas priekus pikojoties, šļūcot no kalniem un pat pirmo reizi uzkāpām uz sniega dēļa. Bija lieliska iespēja izbaudīt kā maina insulīns savu iedarbību karstajā un aukstajā laikā, mainoties gadalaikam. Tā pienāca jaunais gads un dikti gribējās atkopties no pārdzīvotā gada laikā. Stingri izlēmām, ka vēlamies doties uz kādu saulaināku pasaules vietu, kur pagozēties saulīte kamēr Latvijā ir drēgni. Plānojām ceļot februārī, taču ziņas par to, ka dēls tiek pie insulīna pumpja mainīja ceļojuma laiku uz martu. Šajos mēnešos skatījāmies galamērķus uz Spāniju vai Ēģipti. Ievācām informāciju un izlēmām doties uz Ēģiptes kūrortpilsētu Hurgadu. Pats galvenais, ko vēlos teikt, ka vēlme ceļot bija tik liela, ka ne reizi nebija šaubas vai doties ceļojumā vai nē, jo ir bērns ar diabētu – ne reizi. Ne reizi nepajautāju, kas ir nepieciešams līdzi dodoties ceļojumā – to visu jautāju, kad ceļojums jau bija iegādāts. Ko ar to mēģinu pateikt - katram no Jums jau ir sava zināma pieredze, kas noteikti ir jau pietiekama, lai būt gataviem grūtībām, kas var rasties ceļojot ar diabētu, un neskatoties uz iekšējām bailēm – atpūsties un baudīt ceļojumu.

Kad uzlika insulīna pumpi – parādījās dilemma – ņemt nost uz ceļojuma laiku, jo plānojām lielu daļu pavadīt pie ūdens vai tomēr atstāt. Šāds jautājums radās tikai tāpēc, ka vēl nebijām pieredzējuši pumpīša lietotāji. Taču nolēmām lidot ar pumpīti kā nekā tā pat jāņem līdzi insulīn-pildspalvas šā vai tā. Attiecīgi, ja būs problēmas sadzīvot ar pumpīti – būsim gatavi pārslēgties uz injekcijām.

Kas tad ir nepieciešams ceļojot ar diabētu?

Ceļojumam nepieciešama ārsta zīme no endokrinologa angļu valodā, kurā tiek uzskaitīti visi aparāti, medikamenti utt., kas tieši saistīti ar diabētu un kas ir bērnam vajadzīgs, lai iekāpjot lidmašīnā nebūtu jautājumu par šķidrumiem – šī zīme bija vajadzīga tikai lidostās, jo visus ar diabētu saistītas lietas vedām rokas bagāžā. Nekādā gadījumā nenododiet bagāžā sev dzīvībai svarīgas lietas – jums ir attaisnojošs iemesls to visu ņemt līdzi rokas bagāžā.

Kas tad bija mūsu diabēta aptieciņā: glikometra komplekts(glikometrs, lancete, stripi), glikogons, ketonu stripi, insulīn-pildspalva ar insulīnu, rezerves insulīns (īsais garais), adatas, plāksteri, katetras, rezervuārs, dezinfekcijas līdzeklis, baterijas – 2gb., libres lasītājs, libres sensors, kā arī glikozes.

Papildus tam, ņemot vērā, lielo baktēriju skaitu Ēģiptē un lielu varbūtību noķert vēdera slimību, ņēmu līdzi smektu, ogles, bio-baktērijas kapsulas, citromonu, nurofenu, termometru un mums ar vīru 40% degvīnu profilaksei. Šo sastāvu, jau katrs protams pats var izlemt, bet mēs bijām gatavi visam, gandrīz visam...

Tā kā ceļojums uz karstu vasaru – visu likām ledus somā un tālākiem ceļojumiem no viesnīcas likām visu tur, taču pavadot laiku pie baseiniem, tas viss atradās ledusskapī, kas pieejams viesnīcas numurā.

Neliels ieskats ceļojumā sākas šeit:

Ceļojums sākās agri no rīta – cukuri labi, brokastis, dodamies uz lidostu. Nododam somas, rokas bagāžai, uzrādām ārsta izrakstīto zīmi – papildus jautājumi nerodas un mēs jau esam ceļā uz lidmašīnu. Lidojums ilgst 4,5 stundas – pietiekami ilgs, tāpēc sagatavojām savas uzkodas līdzi, ko ņēmām rokas bagāžā. Taču ar tām bija par maz un iegādājāmies arī vietējo lidmašīnas ēdienu. Izmaiņas cukura līknē var novērot attēlā.
Tie ir tie mirkļi, kad pārliecinies, ka savu ēdienu pazīsti, bet par citu vari tikai minēt.

Sekundes rit un mēs jau dienas pievakarē esam viesnīcā. Vakara peldi nokavējām, bet bagātīgais vakariņu galds ir gatavs. Nebūtu nekas, ja viņiem nebūtu tiiiik daudz dažādu našķu: tortes, bulciņas, un pats iekārojamākais – saldējums. Šie saldumu kalni arī bija lielākie izaicinājumi mums. Esam pēdējos 4 mēnešus izvēlējušies produktus ar pazeminātu ogļhidrātu saturu – šeit to ir vairāk nekā daudz. Un būtu muļķīgi tos nenogaršot, tāpēc ļaujamies kārdinājumam un baudām daudz visa, bet no katra pa mazumiņam.

Saldā brokastu smaile :)
No plkst.10-13 un tad no 14-17
dēls ir BEZ bazālā insulīna

Brokastis un atpūta pie baseina, pusdienas, atpūta pie sarkanās jūras, launags, pastaiga pa pilsētu, vakariņas un vakara izklaides – ikdiena atpūšoties viesnīcā. Katru reizi dodoties pie ūdens, pumpis tika ņemts nost, attiecīgi tie kas lieto pumpi zin, bet tie kas lieto pildspalvas iespējams neizprot patieso šī mirkļa „burvību.” Noņemot pumpi, mums nav „garā” insulīna – šajā gadījumā, šī bija ļoti jūtama priekšrocība. Pirmkārt „īsais” insulīns, kas tika ievadīts katru reizi pirms ēšanas iedarbojās karstajā Ēģiptes saulē uz visiem 100% un jautri, aktīvi pavadot laiku pa ūdeni, dēla cukuram bija tendence kristies arī bez bazālā jeb garā insulīna. Attiecīgi, ja būtu pārgājuši atpakaļ uz pildspalvām, es domāju, ka nāktos ķert vairāk „zemo” brīžu. Pats pumpis kopā ar libres lasītāju un saldo dzērienu tika ielikt somā un paslēpts ēnā turpat pa rokai, gadījumā, ja ir nepieciešamība ielaist insulīnu vai pacelt cukuru, turpināt ūdens priekus.

Neskatoties uz iespēju pavadīt atpūtu laiski atpūšoties, ķerot karsto saulīti, mēs būdami aktīvi, izvēlējāmies doties ilgā braucienā līdz pilsētai Kairai apskatīt slavenās piramīdas. 6 stundas autobusā uz vienu galu – izaicinājums, bet mēs ar to tikām galā. No plkst. 9-16 aktīvi iepazinām Ēģiptes galvaspilsētas lepnumus – mošeja, muzejs un, protams, piramīdas. Un pēc tam devāmies atpakaļ uz viesnīcu. Neskaitot šo ekskursiju, devāmies arī uz vietējo tirgu, kur nobaudīt sezonas augļus un ogas, apskatījām arī citas vietas, līdzi ņemot nepieciešamo diabētam. 

Lieliski pavadītās brīvdienas bija galā un atgriežoties Ēģiptes lidostā arī uzrādījām ārsta zīmi, pat divreiz. Varbūt nedaudz pastiprināta uzmanība, bet tas saistīts ar kopējo situāciju valstī.

Nezinu varbūt mums paveicās, ka nenoķērām kādu vēdera vīrusu, bet varbūt mēs bijām pārāki par savām bailēm, jo kā zināms mūsu domas materializējas un ja pietiekami daudz domāt, tas var notikt. Protams, mēs ļoti rūpīgi ievērojām norādījumus – bieži mazgāt rokas un nekādā gadījumā nedzert Ēģiptes krāna ūdeni. Bet zinot „stāstus” var iet visādi. Ņemot vērā nopietnību, ar ko var saskarties vemšanas un caurejas dēļ, protams, jābūt uzmanīgiem. Taču nevajag domāt par to. Domāt, ka var notikt kaut kas ļauns vai slikts, jo pārsteigt citā zemē jūs var arī tas, ka pazaudējat Libres lasītāju, ha – negaidīts stāsta pavērsiens! Jā, tas notika ar mums – mēs, atgriežoties pēc pastaigas, konstatējām, ka Libres lasītājs ir pazudis. Un kāda jēga no līdzi paņemtā rezerves sensora, ja nav Libres lasītāja. Taču par laimi lasītājs tika atrast un mēs uzelpojām un sapratām, ka lai cik ļoti tu negatavotos savam ceļojumam vienmēr varbūt „pārsteiguma moments.”

Ko iesaku – noteikti, ja ir iespēja – ceļojiet! Zinu, ka daudziem ir bail nevis vienkārši ceļot, bet ceļot ar diabētu. Bailēm lielas acis – ticiet man, trakākais (es domāju pirmās dienas, uzzinot bērna diagnozi) ir aiz muguras. Neaizmirstiet, ka tās ir Jūsu bailes, kas pasakā nē Jūsu bērna ceļošanai, bet ko pats bērns saka? Neizaiciniet likteni un nelieciet pārāk lielus ceļojuma mērķus, bet sāciet ar mazumiņu. Neticu ka neceļojiet ar auto, ka nebraucat uz vairākām dienām uz nezināmu vietu – tas viss notiek un Jūs ar to tiekat galā. Ļaujiet Jūsu bērnam gūt jaunas emocijas, atziņas un redzēt, cik pasaule ir plaša un interesanta, ka neskatoties uz to, ka ir diabēts, var lidot lidmašīnā, peldēt sarkanā jūrā, nokāpt dziļi piramīdā, nogaršot savdabīgu ēdienus un baudīt dzīvi. Es pati atpūtos gan kā mamma, gan kā saimniecīte, gan kā strādniece, gan kā diabēta uzraudzītāja. Arī mums kā vecākiem ir nepieciešams atslēgties no ikdienas rutīnas un ikdienas diabēta. Es atradu citu valodu ar savu bērnu, biežāk nekā parasti teicu uups, kad bija augsti cukuri un pasmaidīju, ļāvu sev un bērnam, saprast, ka arī ceļojumā neļausim diabētam būt noteicējam pār mūsu garastāvokli.

Ja lietojas nesen pumpīti – ieteiktu nepāriet atpakaļ uz injekcijām. Septiņas dienas bijām ārzemēs un nomainījām katetru tieši pirmajā dienā, tad pēc trīs dienām un trešo jau dodoties mājās. Tas nebūt nebija sarežģīti – mēs tikām ar to galā! Viss ir tik liels vai mazs, šausmīgs vai spožs, cik spožu vai šausmīgu mēs to paši sev mālējam. Mans secinājums, ka ērtāk ir ceļot ar pumpīti. Tāpēc noteikti ceļosim vēl, priekšā vasara un tik daudz nezināmā mums apkārt gan Latvijā, gan aiz tās.

Bērns mums pateica lielu paldies par šo atpūtu. Jau nākamajā dienā pēc atgriešanās, dalījās ar piedzīvoto ar saviem klases biedriem. Neliela laimīte maza cilvēka dzīvē, liela laime – manā dzīvē. Vēl viens sasniegums, kas ir lielāks nekā citiem ceļotājiem, bet tas ir tieši tik liels, cik es pati lielu to padaru.

Esiet aktīvi un mīliet sevi!