Sports

Daudzi uzsver, ka neskatoties uz jauno dzīvesveidu ir jābūt tikpat aktīviem vai pat aktīvākiem kā līdz šim. Protams, sportošana ļoti ietekmē cukura svārstīšanos un to jāmāk regulēt, lai sportošana nenodara kaitējumu.

Dēls, pirms jaunā dzīvesveida, nodarbojās ar džudo. Kad uzzinājām, par diabētu, sākumā sabijāmies, ka nevarēs vairāk nodarboties. Kad uzzinājām vairāk par pašu diabētu, tad sapratām, ka varam turpināt, tikai atkal jāeksperimentē un prātīgi jāatsāk nodarbības pēc 2 nedēļu pavadīšanas ārpus treniņiem.

Ierodoties pie trenera un pastāstot, viņš izteicās, ka viņam ļoti žēl, ka bērnam esot bijis labs potenciāls un sacensībās bija labi rezultāti. Diezgan nepatīkami bija dzirdēt, ka treneris runāja pagātnes formā. Es paskaidroju, ka mēs vēlamies turpināt treniņus, vienkārši iespējams dažreiz nevarēsim palikt uz visu treniņu vai būs treniņā laikā kaut kas jāuzēd vai jāpadzer. Skaidroju, ka pagaidām pati nezinu kā tas izpaudīsies, ka mēs būsim blakus un vērosim no malas. Protams, jaunais dzīvesveids ienes dažas nianses un mēs treniņa laikā nevaram viņu atstāt, kā to darījām līdz šim, jo braucām pakaļ uz dārziņu jaunākajam dēlam. Katrā gadījumā, ikkatrs vecāks mēģina pēc iespējas "izdevīgāk" izmantot laiku un arī es neesmu izņēmums. Retas reizes palikām visu treniņu, kas ilgs stundu. 

Treniņš mums sākas 18, ar vīru abi strādājam līdz 17. Satiksme darba dienās ļauj man izņemt un aizvest līdz treniņam bērnu laicīgi, vīrs nodarbojas ar jaunāko atvasi. Pagaidām pieredze rāda, ka dienas otrā pusē, pēc miega un launaga dārziņā, cukura līmenis ir ļoti augsts, parasti pie šādiem cukuriem nevar nodarboties ar sportu. Mēs pirmās reizes bijām ļoti apjukuši. Es nezināju vai špricēt insulīnu, vai nevajag un vienkārši jābrauc mājās. Zvanīju vīram un konsultējos. Sākumā sākām špricēt un gaidīt vai iedarbosies insulīns, tad iedevu ko uzkost, jo mājās esam tikai ap 20 un tad bērns ir badā. Viss nebija tik vienkārši kā iztēlojos.
Es nevarēju saprast, kāpēc launagā iedotais insulīns vispār nedarbojas un cukurs ir nenormāli augsts.  Un pēc treniņa ieteikums samazināt insulīna devu, neattaisnojās. Totāla nesaprašana. Meklēju informāciju. Pats interesantākais, ko atklāju, bija no Rāgnera grāmatas par 1.tipa diabētu, kur bija aprakstīts:

Cukura līmenis asinīs fiziskās slodzes laikā paaugstinās, ja organismā nav pietiekami daudz insulīna. Ja insulīna organismā ir par maz, fiziskā slodze nevis pazemina cukura līmeni asinīs, bet paaugstina to. 

Sacensības. 1. vieta. Dēls no kreisās puses

Attiecīgi, skaidrs, ka pie paaugstināta cukura, jau ir skaidrs, ka insulīns sāk pietrūkt un ir cukura līmenim tendence paaugstināties. Bet tad es sev uzdodu jautājumu, pie kāda cukura līmeņa es varu būt mierīga. Jo pat pie 7-9, mums cukurs ir audzis, un sākumā es nesapratu kāpēc, jo fiziskai slodzei tak jāsamazina, bet viss notiek pretēji - tagad man bija atbilde - jo insulīns nebija pietiekamā daudzumā. Tad kā lai nosaka to, kad ir pietiekams un kad nav?
Pēc nedēļas, pirms katra treniņa, no darbā atprasos ātrāk, lai jau ap plkst.17 esmu dārziņā, lai varētu ievadīt insulīnu un uzēst, tas ir pietiekams laiks pirms treniņa, lai redzētu kas notiek. Un pēc šī scenārija, treniņa laikā dēlu esmu iemācījusi ik pēc 15min nākt man klāt, lai varu novērtēt situāciju ar libres palīdzību. Parasti 15 min pirms treniņa beigām, mums nepieciešams kaut ko uzņemt, dodu sulu vai glikozi. Un tad līmenis ir normāls, lai tiktu mājās un sagaidīt vakariņas.
Attiecīgi plkst. 17 iedotais insulīns ļauj sportot visu nodarbību, bet kopā ar sportu insulīna efektivitāte palielinās un bez papildus ogļhidrātiem treniņu pagaidām neizdodas pabeigt. Pagaidām joprojām pielāgojamies, un treniņa laikā domāju par to, cik dažādas situācijas varbūt. Pa lielam tas saistīts ar to kā to dienu pavada gan vecāki, gan bērns.
Sportošana prasa daudz spēka, bet jāsaprot, ka sasniegumu būs vēl saldāki kā līdz šim. Tas ir nepieciešams manam dēlam, tāpēc es ļoti cenšos un priecājos, ka pagaidām kaut kā mums sanāk. Nezinu vai darām pareizi vai nē, bet tāpēc jau dalos pieredzē, lai varētu saprast, ka noteikti es neesmu vienīgā, kas buras šajā labirintā, tverdamās pēc īsākā un mazāk bīstamā ceļa.
Noteikti informēšu arī turpmāk kā mums veicas!
Gaidu kādu, kurš var padalīties ar vērtīgo informāciju!