Pirmās dienas pēc diagnozes ir ļoti grūtas. Katrs tās pārdzīvo pa savam. Kāds vienkārši to nevar pieņemt, cits noslēdzas sevī, meklē vainīgo vai vienkārši jūtas apjucis un meklē pēc kāda mierinājumu. Tas viss ir atkarīgs no situācijas ģimenē, vai esi vientuļā māte/tēvs, vai ir radi, no kurienes nāc un citi faktori, kas tieši ietekmē tavu emocionālo un psiholoģisko stāvokli pašā sākumā.
 |
| BUKS 1.stāva bibliotēkā |
Man ļoti palīdzēja mans vīrs, kas diemžēl nevarēja atrasties man blakām, jo pieskatīja un rūpējās par jaunāko dēlu, taču 21. gs. ļauj mums nepārtraukti sazināties, kas ir ļoti nepieciešams gan man, gan viņam.
Pirmās trīs dienas dēls bija pie sistēmas un glābiņš bija planšete, krāsojamās grāmatas vai spēlējam kādu spēli. Pēc tam sistēmas noņēma un bērns varēja pārvietoties tālāk par palātu. Mēs sākām "iepazīt" savu nodaļu un bijām patīkami pārsteigti. Divas rotaļu vietas bērniem ar daudz dažādām mantām un galda spēlēm. Katru dienu bija iespēja radoši darboties - līmēt, zīmēt un radīt intersantus darbiņus. Es izmantoju iespēju un ļāvu bērnam atslēgties no slimnīcas. Es savukārt iepazino ar citiem vecākiem un mēs viens otru atbalstījām. Pateicoties citiem vecākiem, šo sākuma posmu ir iespējams paŗdzīvot nedaudz vieglāk. Apmeklējot rotaļu istabas un ejot ārā, laiks gāja aizvien ātrāk un pienāca diena, kad es domāju, ka mūs izrakstīs. Dēls bija ļoti sabēdājies un mājās braukt negribēja - es biju šokā. Visam pamats bija, ka nav pabeidzis radošo darbu. Diemžēl man vai par laimi manam dēlam, mūs vēl paturēja 2 dienas un bērns laimīgi varēja doties mājās, jo radošos darbiņus bija pabeidzis. Gribētu pateikties visam BUKS radošojam personālam, kas šajā grūtajā laika posmā mūsu dzīvē ienesa gaišumu un smaidu!
Lai arī Jūs esat slimnīca, joprojām ir tikai no Jums atkarīgs tas kā Jūs to laiku pavadīsiet un kā to laiku atcerēsies Jūsu bērns.
 |
| BUKS 1.stāva spēļu istabā |
 |
| BUKS bērnu rotaļu laukumā |
 |
| Barojam Arkādija parka pīles |
 |
| Viens no jautrajiem vakariem |
Komentāri
Ierakstīt komentāru